Dabā manītas divas žirafes, kas sirgst ar pundurismu
Zinātnieki nākuši klajā ar pētījumu, kas apstiprina, ka Āfrikā manītas divas žirafes - punduri, ziņo "livescience.com".
Pētnieki identificējuši divas savvaļas žirafes, kas ir aptuveni 2,7 metrus augstas - tā ir aptuveni puse no pieaugušas žirafes garuma. Eksperti stāsta, ka salīdzinoši nelielā auguma dēļ šīs savvaļā dzīvojošās žirafes var nonākt sev neizdevīgā situācijā.
Viena žirafe, kas nosaukta triloģijas "Gredzenu pavēlnieks" rūķa Gimlija vārdā, pirmo reizi pamanīta 2015. gadā, Ugandas "Murchison Falls" nacionālajā parkā. Toreiz pētnieki bija neizpratnē, jo pirmo reizi ieraudzīja žirafi tādos apmēros.
Žirafes kājas bija neparasti īsas. Tā izskatījās gluži kā zirga un žirafes sajaukums.
Saskaņā ar jauno pētījumu, kas publicēts žurnālā "BioMed Central" pērnā gada 30.decembrī, 2018.gadā kādā privātā saimniecībā Namībijā pamanīta vēl viena žirafe ar pundurismu. Tai dots vārds Naidžels.
Izpētot šo divu žirafu proporcijas un salīdzinot tās ar citām līdzīga vecuma žirafēm, pētnieki secinājuši, ka Gimlijam un Naidželam ir skeleta displāzija vai patoloģiska kaulu attīstība, kas izraisījusi pundurismu.
Zināms, ka, tāpat kā cilvēki, ar pundurismu mēdz piedzimt arī suņi, govis un cūkas, bet savvaļas dzīvniekiem to novēro ļoti reti. Gimlijs un Naidžels ir pirmās žirafes, kurām konstatēts pundurisms.
Viņu mazais augums tās padara par vieglu lomu plēsējiem, jo tieši žirafu garās kājas un spēja spēcīgi spert ir visefektīvākās cīņā pret plēsējiem.
Turklāt arī pārošanās šīm žirafēm ir izaicinājums - abas žirafes ir tēviņi un viņiem ir gandrīz neiespējami aizniegt mātīti, kas ir aptuveni 4,3 metrus augsta.
Gimlijs pēdējo reizi manīts 2017.gadā, bet Naidžels redzēts pērnā gada jūlijā. Zinātnieki cer, ka jau drīzumā atkal varēs satikties ar mazajām žirafēm.
