Pēcbreksita sarunās turpinās kaulēšanās par zvejas jautājumiem

Pēc ES amatpersonu žurnālistiem neoficiāli teiktā, sarunās notiek diskusijas par nozvejas kvotām ES valstu kuģiem Lielbritānijas ūdeņos.

"Notiek cīniņš par skaitļiem, un tā ir slikta zīme," sacīja kāda ES amatpersona.

Vēlāk par sarunu gaitu informēta Francijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, žurnālistiem teica, ka vienošanās panākšanu bloķējot Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš gribot panākt labākus nosacījumus Francijas zvejniekiem.

"Tā ir Francija, kas to bloķē. Tas ir Makrons personīgi," sacīja amatpersona.

"Nekas netiks izdarīts, ja šī vienošanās nebūs apmierinoša Francijas zvejniekiem. Un tas ir ļoti ērti citiem Eiropas zvejniekiem un dažām citām Eiropas valstīm, kuras negrib būt priekšējā līnijā un  priecājas, ka tur ir Francija," piebilda amatpersona.

Trešdien dienas otrajā pusē ES amatpersonas žurnālistiem neoficiāli teica, ka sarunās panākts ievērojams progress un vienošanās esot tuvu.

Sarunas turpinājās visu nakti un mediji ziņoja, ka ceturtdienas rītā bijusi plānota Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas un Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona telefonsaruna, lai apstiprinātu panākto vienošanos, un pēc tam par to bijis paredzēts paziņot publiski.

Tomēr tas nenotika, un abu pušu delegācijas turpina sarunas.

Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovnijs ceturtdien  gan pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt jau tuvāko stundu laikā.

"Cerams, ka breksits pirmo reizi daudzu, daudzu mēnešu laikā var sniegt mums labas ziņas šajā Ziemassvētku vakarā, šodien. Tādas ir cerības,"  sacīja Kovnijs intervijā  Īrijas sabiedriskajai raidorganizācijai RTE.

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES beigsies 31.decembrī. Ja vienošanos neizdosies panākt, ES un Lielbritānijas starpā no Jaunā gada stāsies spēkā muitas tarifi un cietīs uzņēmumi abās pusēs, bet sevišķi Lielbritānijā.

Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī.