Fotostāsts: kā šobrīd rit dzīve vietā, kas pirms gada uz mūžiem tika ierakstīta pasaules vēsturē

Kādu laiku rietumu pasaule uz cīņu ar "mīklaino vīrusu" raudzījās no tālienes, un parastajiem iedzīvotājiem šķita, ka mūs tas neskars. Slimnīcas Uhaņā pārpildījās ar saslimušajiem, pilsētā ieviesa "lokdaunu", amatpersonas pārsteidzošā ātrumā slēja augšā jaunus hospitāļus, taču tagad, pēc gada, situācija ir mainījusies - Uhaņā dzīve rit samērā ierasti, kamēr "lokdauni" ir pie mums.

Decembra sākums Uhaņā ir dzestrs, taču dzīvīgs - cilvēki steidz uz tirdziņiem, lai iepirktu svaigus augļus un dārzeņus, dzīvas zivis, vardes un bruņurupučus.

"Man nav bail, vai tad man būtu jābaidās?" - medijiem saka tirgus pārdevēja Nīe Gonžena. Viņa neraizējas, jo jūtas labi sagatavojusies, piemēram, dezinficē un vāra savas drēbes. "Pat tad, ja būs otrais vilnis, es vienkārši pieturēšos pie tā," viņa sacīja.

Par to, ka Uhaņā vēl nesen gāja smagi, liecina vien dažas pablāvas zīmes, piemēram, sejas maskas valkā visai daudzi cilvēki. Tiesa gan, tās Āzijā jau bija ierastas, jo savulaik tur uzliesmoja SARS, kas drīz vien tika apslāpēts.

Pasaules Veselības organizācija pirmās ziņas par 27 vīrusa izraisītiem pneimonijas gadījumiem Uhaņā no Ķīnas saņēma 31. decembrī, bet dienu vēlāk amatpersonas slēdza dzīvnieku tirgu, jo atklāja, ka daži pacienti nāk tieši no turienes. Pēc tam sākās "lokdauns", kas ilga 76 dienas, un medijs "The Sydney Morning Herald" secina, ka pūles atmaksājās, jo vīrusa izplatība Ķīnā ir niecīga. Ik dienu pasaulē apdzīvotākajā valstī reģistrē vien 10-15 jaunus saslimšanas gadījumus.

54 gadus vecs Uhaņas ielu ēdienu tirgotājs misters Lī izdevumam atzina: "Nekad neesmu bijis ārzemēs, tāpēc es neko daudz no tā nesaprotu, bet, skatoties televīzijā, rodas sajūta, ka ārvalstīs cilvēka dzīvība netiek likta pirmajā vietā. Citu valstu ideoloģijas nav tik labas kā Ķīnā."

Kontrastam: Uhaņa gada sākumā