foto: Valery Sharifulin/TASS
Tas ir tikai bizness. Kā vācu uzņēmēji papildina Lukašenko kasi
Protestētājs tur plakātu ar asiņainu Lukašenko portretu.
Pasaulē
2020. gada 28. novembris, 07:33

Tas ir tikai bizness. Kā vācu uzņēmēji papildina Lukašenko kasi

Kas Jauns Avīze

Eiropas Savienība ievieš sankcijas pret Lukašenko un viņam tuvajiem, tikmēr Vācijas un citu rietumvalstu privātais bizness pelna no sadarbības ar Baltkrievijas valsts uzņēmumiem.

Tikai bizness, aizbildinās vācu uzņēmēji. Šī nav jauna nostāja, pirms daudziem gadu desmitiem Zviedrija piegādāja Hitleram tēraudu un Šveices bankās pieņēma ebreju zeltu. 

Vācija ieņem ceturto vietu

Vācija ietilpst Baltkrievijas svarīgāko tirdzniecības partneru pirmajā četriniekā, aiz Krievijas, Ukrainas un Ķīnas. Pēc Minskas oficiālās statistikas, pērn imports no Vācijas sasniedza ap pusotru miljardu eiro – galvenokārt tehniskās iekārtas, ķīmijas rūpniecības ražojumi, transportlīdzekļi, plastmasas izstrādājumi. Eiropas Savienība veido teju ceturto daļu no Baltkrievijas tirdzniecības.

Ģimenes uzņēmums "Eickhoff" no Bohumas Ziemeļreinā-Vestfālenē ražo kalnrūpniecības iekārtas visai pasaulei, no Krievijas līdz Austrālijai, un klientu vidū kopš 1975. gada ir arī joprojām pilnībā valstij piederošais minerālmēslu ražotājs "Belaruskaļij" – svarīgs valūtas avots Lukašenko režīmam, raksta "Deutsche Welle".

"Eickhoff" paziņojis, ka piegādes turpinās "neatkarīgi no politiskās situācijas valstī". Oktobra sākumā pie uzņēmuma ēkas piketētāji ar baltsarkanbaltajiem karogiem aicināja pārtraukt "atbalstīt diktatūru".

Lūdz apturēt sadarbību

Uz masveida streiku pamudināt Baltkrievijas strādniekus nav izdevies, turklāt varai ir savas ekonomiskās sviras. No vairāk nekā 16 000 "Belaruskaļij" darbinieku uzdrošinājušies streikot ap astoņdesmit, un vadība atņēmusi prēmijas (tās veido būtisku daļu no algas), daudzi ir arestēti. 

Streika komitejas preses sekretāram Gļebam Sandrosam izdevies izbraukt no Baltkrievijas, un viņš pirmais centies uzrunāt "Belaruskaļij" ārzemju partnerus. Septembra beigās Sandross nosūtīja vēstuli "Eickhoff", tostarp informāciju par represijām: "Mēs nelūdzam viņiem lauzt līgumu, tikai apturēt tā darbību uz diviem līdz trim mēnešiem, kamēr pret mums nebeigsies represijas."

Nesaņemot atbildi, baltkrievu protestētāji sapulcējās pie "Eickhoff" mītnes un sagaidīja iznākam direktoru Ulfu Ahenbahu, kurš paziņoja, ka atbalsta demokrātijas kustību Baltkrievijā, bet bizness ir bizness un tādi jautājumi jārisinot politiskā līmenī.

Oficiālajā atbildē "Eickhoff" paudis, ka piegāžu pārtraukums īpaši neietekmēšot "Belaruskaļij" un tikai kaitēšot kalnraču drošībai un ienākumiem. Ar rūpēm par baltkrievu strādniekiem vēl augustā aizbildinājās arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, noraidot iespēju noteikt ekonomiskās sankcijas. Drīzāk gan iemesls ir gluži merkantilas biznesa intereses.

Sociālisma ekonomika

Sandross atzīst, ka ekonomiskās sankcijas vienmēr ietekmē arī ierindas iedzīvotājus, taču tas ir "vienīgais iedarbīgais variants". Baltkrievijā visi lielie rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumi pieder valstij, tajos nodarbināti 70% visu strādājošo.

Ar aizliegumu Lukašenko un viņa svītai iebraukt Eiropas Savienībā vien nepietiks, diez vai diktators ir plānojis atpūsties Kannās vai Grieķijas kūrortos, tāpat kā Merkele vai Makrons – Grodņā. Toties ekonomiskās sankcijas būtu smags trieciens, jo nauda omoniešu algām vien kaut kur jāņem.

Opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska aicina arī atslēgt no SWIFT – starptautiskās norēķinu sistēmas – ja ne visu Baltkrieviju, tad vismaz divas galvenās bankas "Belarusbank" un "Belagroprombak", pārtraucot tās arī kreditēt.

Bez Rietumu piegādēm būtu grūti

"Eickhoff" vismaz ir atbildējusi Vācijā dzīvojošajiem baltkrieviem. Antons Malkins kopā ar citiem tautiešiem vērsās pie vairāk nekā 30 Vācijas uzņēmumiem ar lūgumu pārtraukt sadarbību ar Lukašenko režīmu. Neatbildēja ne "Bayer", ne "Siemens", "Daimler", "Commerzbank" un citi.

Lai cik izslavēta būtu Baltkrievijas saglabātā rūpniecība (ar 15% nerentablu uzņēmumu), tā ir atkarīga gan no Krievijas labvēlības ar lētākiem energoresursiem, gan arī rietumvalstu uzņēmumiem. Vācu "Schaeffler" piegādā sajūgus Minskas traktoru rūpnīcai, sabiedriskajam transportam nepieciešams "HanseCom" programmnodrošinājums, optikas ražotājs "Carl Zeiss" izveidojis kopuzņēmumu ar "BelOMO", un Lukašenko vadā ar mersedesu, nevis traktoru.

Hamburgas kompānija "Hauni" ražo iekārtas tabakas rūpniecībai, tostarp Grodņas cigarešu fabrikai "Ņeman", un plānos ir piegādes "Inter Tobakko", kas pieder Lukašenko tuvajam Aleksejam Oleksinam – no šejienes nāk valstiskā līmenī atbalstīta kontrabanda uz Latviju, Lietuvu, Poliju. Ne uz aktīvistu vēstulēm un piketiem, ne "Deutsche Welle" jautājumiem "Hauni" nav reaģējusi.

Cer piesaistīt arodbiedrības

Pilnīgi vienalga vācu uzņēmējiem gan nav. Viņu intereses Austrumeiropā lobējošās Vācijas ekonomikas Austrumu komitejas vadītājs Olivers Hermess nosodījis arestus un citas represijas, aicinājis Baltkrievijas varas iestādes rast politisku risinājumu, lai "nezaudētu savu iedzīvotāju, Baltkrievijas firmu un starptautisko investoru uzticību". "Deutsche Welle" vaicāts par vācu uzņēmēju sadarbību ar Baltkrieviju šajos apstākļos, Hermess gan atturējies komentēt.

Baltkrievu aktīvisti cer iesaistīt arodbiedrības, kas ir nopietns spēks, un pirmie panākumi ir. Nesen Ķelnē solidaritātes akcijā ar atbalstu uzstājās Vācijas arodbiedrību apvienības reģionālās šūniņas vadītājs Jorgs Mārle.

Ir arī iespēja, ka bargas sankcijas var noteikt ASV, un ne tikai pret Baltkrievijas uzņēmumiem, bet to sadarbības partneriem.

Kā ir Latvijā. Bilance mums par sliktu

Pērn Latvijas eksports uz Baltkrieviju bija 238,7 miljonu eiro apmērā (18. vieta ar 1,3% īpatsvaru) un imports 394,5 miljonu apmērā (13. vieta ar 2,1%). Latvijas lielākie veikalnieki ir strauji reaģējuši ar boikotu pret Latgales konditoreju "Adugs", negaidot tiesas spriedumu, bet neatsakās tirgot, piemēram, Baltkrievijas degvīnu, papildinot Lukašenko kasi.