ES dalībvalstu līderi pieprasa no Turcijas "cieņu"
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien pieprasījuši Turcijai, lai tā tiem izrāda kaut nedaudz cieņas, kā arī uzsvēruši, ka Ankaras pretenzijas uz Grieķijas ūdeņiem ir "pilnīgi nepieņemamas".
Videokonferences formātā notikušās Eiropadomes sēdes galvenais temats bija Covid-19 pandēmija, taču Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pavēstīja, ka apspriesta arī situācija Vidusjūras austrumdaļā.
Kā ziņots, Turcija uz Grieķijai piederošajiem ūdeņiem šajā reģionā nosūtījusi ģeoloģiskās izpētes kuģi, lai pētītu dabasgāzes iegulas, tādējādi saasinot konfliktu ar ES un izsaucot Briseles brīdinājumus par iespējamajām sankcijām.
NATO izveidojusi "karsto līniju", lai palīdzētu Grieķijas un Turcijas armijām izvairīties no nejaušām sadursmēm, kamēr Vācija kā pašreizējā ES prezidējošā valsts uzņēmusies starpniecību Ankaras un Atēnu attiecībās.
Taču Grieķija un Kipra, kuras bauda Francijas atbalstu, pieprasa stingrāku Briseles reakciju, un dalībvalstu līderi apņēmušies pie šī jautājuma atgriezties nākamajā samitā.
"Mēs paudām savu apņēmību panākt cieņu [no Turcijas puses] un vienojāmies strādāt divos virzienos - pozitīvā virzienā un mazāk pozitīvā," pavēstīja Mišels.
"Mēs piedāvājām skaidru darba virzienu pozitīvai dienas kārtībai ar Turciju. Līdz šim Turcija šo virzienu nav izvēlējusies," piebilda Eiropadomes priekšsēdētājs. "Mēs nosodām nesenās vienpusējās darbības Vidusjūras austrumos, [kā arī] provokācijas un retoriku, kas ir pilnīgi nepieņemama."
"Mums būs iespēja atgriezties pie šī jautājuma decembrī," kad paredzēts kārtējais ES samits, norādīja Mišels.
