Ko mēs varam mācīties no 1918. gada nāvējošā otrā viļņa
1918. gada nāvējošajā gripas pandēmijas vilnī miljoniem cilvēku bija nolemti nāvei, jo viņi nezināja to, ko tagad zinām mēs – kā izplatās vīrusi un elpceļu slimības.
Šodienas pasaule varētu saskarties ar līdzīgu likteni, ja daudzi joprojām ignorēs to, ko par pandēmijām ir iemācījis zinātnes attīstības gadsimts, raksta CNN. 1918. gadā pandēmija izplatījās trīs viļņos. No 1918. gada pavasara līdz 1919. gada ziemai pasaulē mira 50 līdz 100 miljoni cilvēku.
Pirmais vilnis 1918. gada pavasarī bija samērā viegls. Lielākā daļa 1918. gada gripas nāves gadījumu tika piedzīvoti 1918. gada rudenī. Veselības eksperti prognozē, ka Covid-19 infekcija šajā ziemā pastiprināsies, jo ir koronavīrusi, kas ziemas laikā izplatās vēl vairāk.
Mazāk mitrā gaisā vīrusu daļiņas var ilgāk nogulsnēties gaisā. Turklāt ziemā deguna gļotāda ir sausāka un vairāk tiek pakļauta infekcijas riskam. Aukstākā laikā tiek pavadīts vairāk laika iekštelpās bez pietiekamas ventilācijas, kas arī nozīmē lielāku vīrusa izplatīšanās iespējamību.
Covid-19 vēl nav prasījis tik daudz dzīvību kā gripa. ASV līdz 1918. gada pandēmijas beigām bija miruši aptuveni 675 tūkstoši cilvēku, norāda ārsts Džeremijs Brauns. "Bet, protams, stāsts, par kuru mēs runājam, vēl nav beidzies," viņš saka.
1918. gadā gripas slimniekiem pneimonija nereti attīstījās strauji un nākamajā dienā cilvēks jau bija miris. Pirmā pasaules kara laikā vīruss, kas izraisīja gripu un elpas trūkumu, skāra lielu skaitu ASV armijas un jūras kara flotes darbinieku. "Gripa un pneimonija kara laikā nogalināja vairāk amerikāņu karavīru nekā ienaidnieka ieroči," teikts 2010. gadā veiktā pētījumā.
Milzīgs šķērslis bija zināšanu trūkums par vīrusa raksturu. Pandēmija radās pirms vēl kļuva zināms, kāds ir vīruss un kā to izolēt. 1918. gada gripa "saplēsa sabiedrību kā audumu". Aptuveni puse no nāves gadījumiem bija gados jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Daudzi pasākumi, skolas un sabiedriskās vietas tika slēgtas. Varasiestādes noteica masku valkāšanu un pieņēma "nespļaušanas" likumu. Pilsētu amatpersonas sodīja ar naudas sodiem cilvēkus, kas noteikumus pārkāpa.
Mūsdienās daudzie zinātniskie sasniegumi ir devuši priekšrocības, lai mazinātu elpošanas ceļu slimību, piemēram, gripas un Covid-19 izplatību un ietekmi. Tehnoloģiskie uzlabojumi ir ļāvuši pētniekiem apskatīt šūnas un vīrusus, izmantojot mikroskopus.
Tagad mikrobiologi var izdalīt, identificēt un aprakstīt vīrusa struktūru. Par laimi, mēs neatrodamies globālā kara apstākļos. Pieredze un zinātnes attīstības gadi ir iemācījuši, kā elpceļu slimības izplatās – ar elpceļu pilieniem, cieša kontakta rezultātā un nepietiekamas higiēnas dēļ.
Tomēr, lai šīs zinātniskās un medicīniskās priekšrocības būtu efektīvas, tām nepieciešams sabiedrības atbalsts. Lai gan Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits palielinās un varētu pieaugt šajā ziemā, ir lietas, kuras var darīt ikviens, lai apturētu vīrusa izplatību. Joprojām ir svarīgi dažādi piesardzības pasākumi, tostarp fiziskā distancēšanās, izvairīšanās no ceļošanas, roku mazgāšana un masku valkāšana.
