Zūd Monblāna ledājs. Globālā sasilšana te redzama ar neapbruņotu aci
Viscaur pasaulē kūst ledāji, oktobra vidū reģistrēts kārtējais rekordzaudējums Arktikā, un ir bažas arī par Monblāna likteni Francijā.
Pirms 200 gadu ledājs pacēlās līdz pat kalna virsotnei, bet nu jau ievērojama daļa ir nokususi, atstājot smilšu un akmeņu pēdas. Pēdējā gadsimta laikā Monblāna ledājs ir zaudējis vairāk nekā ceturtdaļu un atkāpies par diviem kilometriem.
Globālā sasilšana te redzama ar neapbruņotu aci. Kopš 19. gadsimta vidus Alpos temperatūra pacēlusies par diviem grādiem, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz kopējo pasaules rādītāju. Ja ogļskābās gāzes izmešu līmenis nestabilizēsies līdz gadsimta beigām, Alpu ledāji var izzust, intervijā "Euronews" saka ģeomorfologs Ludviķis Ravanels.
Ledum kūstot, zūd baltā virsma, kas atstaro Saules gaismu, tās stariem atveras tumšās zonas, kas vēl vairāk paātrina sasilšanu. Kopš 70. gadu sākuma snigšana 2500 metru augstumā samazinājusies par 40 dienām.
Kūst arī mūžīgais sasalums, ko dēvē par kalnu cementu – rodas nogruvumu un šļūdoņu draudi, kas var aizslaucīt slēpotāju pacēlājus, viesnīcas un pat ciematus. Šamonī Kalnu pavadoņu federācijas prezidents Olivjē Grēbers atzīst, ka daži maršruti kļūst nepieejami. Vietējās varas iestādes šajos apstākļos cenšas veicināt starpsezonu tūrismu, liekot likmi ne tikai uz slēpotājiem.
Latvijas aktīvisti Monblāna virsotnē cenšas nogādāt mastu ar Latvijas karogu
Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu.
