Kapitālismu nepārdzīvojušie: kā šobrīd izskatās pamestās Austrumvācijas rūpnīcas un megafermas
Šī gada 3. oktobrī apritēs 30 gadi kopš Vācijas atkalapvienošanās. Daudzi savulaik PSRS sabrukuma rezultātā pamestie pilsētu centri gadu garumā ir veiksmīgi atgriezti pie dzīvības, ir saradušās neskaitāmas jaunas rūpnīcas, taču ir arī tādas kādreizējās Austrumvācijas vietas, kuras joprojām dus stagnācijas miegā.
Arī Austrumvācija nebija izņēmums, ja runājam par bijušo PSRS valstu ražotnēm, kuras nepārdzīvoja relatīvi miermīlīgo, taču pēkšņo pāreju uz kapitālismu.
Varenās Rietumvācijas marka tika ieviesta Austrumvācijā, bijušajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā, 1990. gada 1. jūlijā, nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus pirms atkalapvienošanās 3. oktobrī.
Kādreizējās Austrumvācijas pamestība
Šī gada 3. oktobrī apritēs 30 gadi kopš Vācijas atkalapvienošanās. Daudzi savulaik PSRS sabrukuma rezultātā pamestie pilsētu centri gadu garumā ...
Neefektīvi, gausi uzņēmumi atklāja, ka nespēj turēt līdzi tirgus ekonomikas rūdītajiem spēlētājiem, turklāt pieprasījums pēc austrumu produktiem samazinājās, kā rezultātā novecojušās ražotnes tika slēgtas.
To pašreizējais stāvoklis iemūžināts fotogrāfa Maikla Probsta fotogrāfijās.
Ieskats pagātnē
Pārmaiņu rezultātā gāja bojā Austrumvācijas, maigi sakot, īpatnējo automobiļu ražotāji –“Trabant” un salīdzinoši augstākas klases, taču joprojām pēc rietumu standartiem primitīvais “Wartburg”.
“Wartburg” rūpnīca Eizenahā krita 1991. gadā. Liela daļa no tā tika nojaukta, taču pāri vēl ir palikušas dažas pamestas ražošanas ēkas. Automašīnas Eizenahā joprojām tiek ražotas, bet jaunā rūpnīcā, ko būvējis autoražotājs “Opel”.
Nevarīgākās rūpnīcas nebija vienīgās, kas deviņdesmito gadu pašā sākumā nogrima kopā ar komunismu.
Vien dažus kilometrus no Eizenahas, pamesta stāv gigantiska govju ferma – kooperatīvo fermu laikmeta relikvija, kas dominēja Austrumvācijas lauksaimniecības sistēmā.
Daudzi cilvēki pēc atkalapvienošanās devās uz rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas.
Lai gan daudzās austrumu pilsētās var atrast padomju laika ēkas, kas vēl gaida labākus laikus, ir grūtāk sameklēt paliekas no kādreiz stipri nocietinātās 1378 kilometru garās Berlīnes mūra robežas, kas atdalīja Vācijas austrumus no rietumiem, stiepjoties no Baltijas jūras līdz Čehoslovākijas rietumu galam.
Var gan atrast dažus betona sargtorņus, kurus fotogrāfs arī iemūžinājis, taču citviet plašās robežas strēmelei pa virsu nu aug meži.
