Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Igauniju satricinājušās “Estonia” bojāejas filmas režisors atklāj: dzelmē atrastais pārsteidza visus
scanpix

Igauniju satricinājušās “Estonia” bojāejas filmas režisors atklāj: dzelmē atrastais pārsteidza visus 4

Pasaulē
29. septembrī 11:46 2020. gada 29. septembrī 11:46
  Jauns.lv
Igauniju prāmja “Estonia” bojāejas gadadienā sašūpojuši jauni atklājumi, kurus veica telekanāla “Discovery” dokumentālistu komanda. Filmas ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu" režisors un žurnālists Henriks Evertsons intervijā izdevumam “Postimees” atklājis - viņa komanda bija pārliecināta, ka prāmja korpusā atradīs bojājumus, taču neviens necerēja, ka tādus – to apmēri bijuši satriecoši.

Režisors Stokholmā notikušajā intervijā atklāja, ka labi atceras katastrofas dienu, viņam tobrīd bija septiņi gadi. “Pabrokastoju un devos uz skolu. Es mācījos pirmajā klasē, un viss sāka šķist citādāks. Visa skola sēroja, mūs ātrāk palaida mājās.” Tiesa gan, viņa tuvinieki vai paziņas šajā traģēdijā necieta, tomēr laikā, kad režisors pirms 15 gadiem sāka izmeklēt kuģa katastrofas lietu, viņu to darīt pamudināja “mediju cirks”, kas licis aizdomāties.

Runājot par filmu, režisors klāsta, ka tās piecās sērijas trīs stundu garumā komanda pierādījusi, ka jau no paša sākuma katastrofas izmeklēšana nav virzījusies pareizi. Izmeklētāji uzreiz sākuši meklēt vainu kuģa vizierī, tāpēc citas versijas nemaz neizskatīja. “Uzskatu, ka tā bija liela kļūda. Turklāt Zviedrijas [tā laika] premjers pavēlēja jūrā glābt gan cilvēku ķermeņus, gan kuģi, taču tas netika izdarīts. Es uzskatu, ka arī tā bija kļūda,” norāda režisors.

“Kad es sāku ierakstīt atklātās intervijas ar izglābtajiem, atklājās, ka viņiem ir pavisam cits skatījums uz notikušo. Atskaitē bija, piemēram, neprecīzi norādīts laiks. Sāka iezīmēties cits notikušā scenārijs, kas lika noprast par iespējamām problēmām. Virzoties tālāk savā izmeklēšanā un konsultējoties ar ekspertiem, atklājās, ka kuģi tā vienkārši negrimst, ja korpusā nav caurumu. Es kā žurnālists tik vienkārši neuzķeros uz sazvērestību teorijām un spekulācijām. Kā žurnālists es gribēju atklāt patiesību un norādīt uz likumpārkāpumiem. Man bija svarīgi nolaisties [dzelmē], lai redzētu – ir vai nav caurums prāmja korpusā,” viņš atklāj.

Evertsons neslēpj – viņa komanda bija droša, ka kaut kādus bojājumus korpusā izdosies atrast, bet nevienam nenāca prātā, ka to apmērs būs šāds. “Kad mēs ieraudzījām, ka caurums ir vairāk nekā četrus metrus liels, mēs bijām satriekti,” viņš neslēpj.

Kāpēc šos bojājumus nepamanīja iepriekš? “Estonia” vraku taču pētīja arī pirms šīs filmas. “Pirms vispār mēs sapratām, ka patiešām būs jānirst pie atlūzām, pārskatījām visus iepriekšējos video. Es precīzi nezinu, kādas atlūzas daļas bija nofilmētas. Mēs sapratām, ka daudzas vietas korpusā nekad nebija filmētas. Neskaidras vietas bija par korpusa labo bortu. Tas pamudināja uz domu, ka caurums varētu būt tieši tur. Mums par to bija svarīgi pārliecināties pašiem. Gribu uzsvērt, ka vieta, kur atdusas “Estonia” atlūzas, ir apbedījums, un pret to jāizturas ar cieņu. Mēs to ņēmām vērā savā izpētē. Caurumu filmējām no attāluma un iekšā negājām,” viņš izklāsta.

Viņš gan nevēlējās spekulēt, vai tieši šis caurums bija prāmja katastrofas iemesls. “Man nav attiecīgo zināšanu. Mans darbs bija iegūt faktus un piegādāt tos cilvēkiem. Skaidrs, ka filmā mēs runājām arī ar ekspertiem, un viņi apgalvo, ka tas varēja kļūt par iemeslu,” saka Evertsons.

Jauna izmeklēšana

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

"Jaunā tehniskā izmeklēšana nenozīmē, ka 1997.gada ziņojums tiks atcelts, bet mēs arī nedomājam tikai pievienot tam dažas lappuses. Gadījumā, ja tiks atrasta jauna svarīga informācija, valstis to izskatīs kopā,” viņš sacījis.

Runājot par izmeklēšanas izmaksām, ministrs uzsvēris, ka valstis tajā ieguldīs "tieši tik līdzekļu, cik būs nepieciešams".

Kā pastāstījis Ārlietu ministrijas pārstāvis Marts Luiks, filmas veidotāji sazinājušies ar Igaunijas varas iestādēm jau ap koronavīrusa krīzes sākuma laiku un paziņojuši, ka pērnruden filmēšanas gaitā atklājušies jauni apstākļi.

"Mēs šos kadrus noskatījāmies 12.augustā un, lai gan neesmu kuģniecības speciālists, bija skaidrs, ka caurums "Estonia" labajā bortā ir kaut kas jauns," viņš sacījis.

Septembrī šos kadrus noskatījušies arī tehniskie eksperti, kuri atzinuši, ka trieciens pa prāmja korpusu nācis no ārpuses un bojājumu nav izraisījis sprādziens.

"Nevar izslēgt iespēju, ka šiem bojājumiem bijusi nozīme kuģa bojāejā," atzinis norvēģu jūras tehnoloģiju profesors Jorgens Amdals no Tronheimas.

Piecu sēriju dokumentālā filma ""Estonia" - atradums, kas mainīs visu", uzņemta pēc "Discovery" kanāla Norvēģijā  "Discovery Norway" pasūtījuma, tās režisors ir Henriks Evertsons.

Saistītās ziņas

Jauna versija par to, kas notika ar prāmi "Estonia" 1
Igauniju satricina jauns un nozīmīgs atklājums saistībā ar bojāgājušo "Estonia" 13
Kļuvis zināms, kas bijuši nezināmie cilvēki, kuri darbojās prāmja "Estonia" nogrimšanas vietā 26

Kas notika liktenīgajā naktī

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ.

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot.

Citi šobrīd lasa

Aizturēšanas aizkulises: kā Latvijas policisti Rīgā gaišas dienas laikā sagrāba Igaunijā meklētu vīrieti. VIDEO 1
"Skola 2030" sarīko klātienes mācības skolotājiem, pēc kā atklājas, ka vienam ir Covid-19; pārējo stāvoklis - neskaidrs 8
Indietis Vecrīgā nepamana trīs gājējus un notriec visus reizē 7
Skatīt visus komentārus

Джоли пошла на новые меры, чтобы отсудить детей у Питта

Стало известно, почему Меган отказалась от поездки в Великобританию