Pēc otrā kuģa-mīklas atrašanas Baltijas jūrā pētnieks atzīst: mūsu jūra ir unikāla vieta
Pēdējo divu gadu laikā Baltijas jūras dzīlēs niršanas un abu pasaules karu relikviju meklēšanas entuziasti piedzīvojuši divus pārsteidzošus atradumus. Pēdējais no tiem - lieliski saglabājies aptuveni 400 gadu sens holandiešu kuģis. Viens no komandas dalībniekiem, jūras biologs Juha Flinkmans, BBC atklāja detaļas par šiem kuģiem un darbu aizkulisēm.
16. jūlijā eholots Somu līcī uzrādīja, ka dzelmē atrodas kāds neliels kuģis, taču liels bija nirēju pārsteigums, 85 metru dziļumā ieraugot pēdējo gadu nopietnāko atradumu. “Mēs bijām ļoti pārsteigti, kad mīnu kuģa vai šonera vietā ieraudzījām faktiski neskartu holandiešu tirdzniecības kuģi,” sacīja Flinkmans.
BBC norāda, ka 17. gadsimta pirmajā pusē šāda tipa kravas kuģi tika dēvēti par “Baltijas tirdzniecības karaļiem”. Speciālists, runājot par šo atradumu, secina, ka tas varētu būt 400 gadu sens.
Tomēr “Badewanne” nirēju grupa arī 2019. gadā Botnijas līcī uzgāja vēl senāku kuģi un arī – lieliskā stāvoklī.
Mīklas, kas nodarbina pētnieku prātus
Abus kuģus vieno mīklainas detaļas, proti, uz tiem nav ne kravu, ne apkalpes mirstīgo atlieku. Tajos laikos kuģiem ne vienmēr deva vārdus un, ja deva, tad tos nerakstīja uz borta, tāpēc noskaidrot precīzus to uzbūvēšanas laikus, īpašniekus un maršrutus nav iespējams. “Pēc konstrukcijas spriežot, mūsu kuģis ir holandiešu. Mēs nezinām ne Baltijas jūras ostu, kam tas bija piederīgs, kā arī – tas devās “turp” vai “atpakaļ”,” skaidro pētnieks.
Taču pats galvenais – nevienam nav skaidrs, kāpēc šie kuģi nogrima, jo nozīmīgu bojājumu uz to vrakiem nav.
Baltijas jūra - unikāla vieta
Vienīgais, ko šobrīd var droši izskaidrot – kāpēc abi kuģi tik labi saglabājušies. Proti, vēsā un nesāļā Baltijas jūra, kurā ir arī maz skābekļa, ir nelabvēlīga vide dažādiem jūras organismiem, kas parasti “noēd” koka kuģus. Šajā ziņā mūsu jūra ir unikāla, jo citās jūrās un okeānos koka kuģi aiziet postā ļoti ātri, dažu desmitgažu laikā.
“Baltijas jūra, tostarp Somu līcis, iespējams, ir labākā vieta pasaulē jūras arheoloģijai. Te gadsimtiem gāja tirdzniecības maršruti vai notika jūras kaujas. Dabas apstākļi sekmē nogrimušo kuģu saglabāšanos, bet salīdzinoši nelielais dziļums padara tos pieejamus mūsdienu nirējiem,” priecājas Flinkmans.
