Kosova un Serbija spērusi būtisku soli uz izlīgumu
Kosova un Serbija vienojušās par vēsturisku ekonomisko attiecību normalizācijas līgumu, tomēr vienlaikus Belgrada nav gatava atzīt savas bijušās provinces neatkarību.
Vienošanos Kosovas premjerministrs Avdulla Hoti un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs parakstīja Vašingtonā, Baltā nama Ovālajā kabinetā, klātesot ASV prezidentam Donaldam Trampam. “Patiešām vēsturiska diena,” paziņoja namatēvs.
Pievienosies Balkānu Šengenai
Vučičs neslēpj, ka joprojām pastāv būtiskas domstarpības, taču jaunais līgums ir “milzīgs solis uz priekšu”. Kosova pievienosies reģionālajai muitas savienībai, sauktai par Mazo Šengenu, ko pērn novembrī parakstīja Serbija, Albānija un Ziemeļmaķedonija. Tā paredz brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību.
Šogad Kosova jau atcēla visus muitas tarifus Serbijas ražojumiem, paverot ceļu ar Eiropas Savienības starpniecību organizēto sarunu atsākšanai ar Belgradu par attiecību normalizāciju.
Starp Kosovu un Serbiju gaidāma gaisa un dzelzceļa satiksmes atjaunošana un abpusēja augstskolu diplomu atzīšana. Kā “cieņas zīme pret ASV” abas puses atzinušas Libānā bāzēto Hezbollah par teroristisku organizāciju.
Pirmajā vietā ekonomika
Vienošanās ietvaros nav punkta par savstarpēju atzīšanu, pret to kategoriski iebildis Serbijas prezidents. Tomēr Belgrada apņemas neuzstāt, lai citas valstis atsakās atzīt Kosovu, bet tā gadu nepretendēs uz dalību starptautiskās organizācijās.
ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens norāda, ka fokuss šobrīd ir uz ekonomisko, nevis politisko normalizāciju, tomēr viņš pauž cerību, ka tirdzniecības sakari sekmēs vispārējo attiecību uzlabošanos starp Belgradu un Prištinu.
Serbija Trampam par prieku solījusi līdz nākamā gada jūlijam vēstniecību Izraēlā pārcelt uz Jeruzalemi, atzīstot to par Izraēlas galvaspilsētu. Arī Kosova, kur iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi, piekritusi normalizēt attiecības ar Izraēlu un izveidot diplomātiskās attiecības.
Tiesā par kara noziegumiem
Belgrada zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, un 2008. gadā Priština pasludināja neatkarību.
To atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī Latvija un lielākā daļa Eiropas Savienības, ASV un Austrālija, kamēr Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Krievija, kura neslēpj netīksmi pret jauno līgumu. Kosovu nav atzinusi arī Ķīna, Irāna, Spānija, Grieķija un pagaidām Izraēla.
Abas valstis turpinās sadarbību 1998.–1999. gada kara laikā bez vēsts pazudušo, bēgļu un pārvietoto personu meklēšanā. Aprēķināts, ka nogalināti vai pazuduši 8692 Kosovas albāņi un 1641 līdz 2500 serbu un citu tautību civiliedzīvotāju. Par bēgļiem kļuva vairāk nekā miljons, krita ap 3000 karotāju, un daudzi simti cilvēku gāja bojā NATO uzlidojumos.
Kara noziegumus pastrādāja abas puses, un Starptautiskā tiesa jau nopratinājusi vairākus simtus Kosovas albāņu. 28. septembrī Hāgā jāierodas arī ekspremjeram Agimam Čeku, bijušajam Kosovas Atbrīvošanas armijas štāba priekšniekam. Slepkavībās, vajāšanās un spīdzināšanā apsūdzēts Kosovas prezidents Hašims Tači un bijušais parlamenta spīkers Kadri Veseli.
No vēstures
Daudzi serbi nespēj atteikties no Kosovas, kas 13.–14. gadsimtā kļuva par Serbijas karalistes politisko un garīgo centru. Ar 1389. gada sakāvi Kosovas kaujā sākās Osmaņu impērijas uzvaras gājiens Balkānos. 1918. gadā Kosova iekļāvās Serbu, horvātu un slovēņu karalistē, nākamajā Dienvidslāvijā.
