Azerbaidžānā vecākus spiež atteikties no bērniem
Vecāki, kas atsakās no bērniem kā „tautas ienaidniekiem:” – šāda prakse izplatās Azerbaidžānā, valstī, kas nesen rīkoja Eiropas spēles.
Opozicionāram Rasulam Mursalovam laimējies nenokļūt cietumā, jo viņam izdevās aizbēgt trimdā uz Nīderlandi un saņemt politisko patvērumu. Līdz ar dzimteni Mursalovs ir zaudējis tēvu, kurš vērsies prezidenta Alijeva administrācijā ar paziņojumu, ka ģimene atsakās no dēla. Viņam pievienojusies Rasula māte, māsa, tante, citi radi, pat piecgadīgā māsasmeita.
Neiztur spiedienu
Sešdesmit gadu vecais Mārifs Mursalli pavēstījis: “No šodienas mēs viņu negribam pazīt un pārtraucam ar viņu jebkādus sakarus.” Tomēr patiesi brīvprātīga šī rīcība nav.
Intervijā BBC Mursalli atzīst: “Neraugoties uz to, ka viņš ir Holandē, bet mēs šeit, mūs un mūsu radiniekus valsts struktūru darbinieki ir nomocījuši ar saviem draudiem. Policisti regulāri ielauzās pie mums mājās, gadījās, ka mūs izsauca uz policijas iecirkni. Protams, neviens tik vienkārši neatteiksies no sava bērna, no sava dēla. Es biju spiests to izdarīt, lai mūs liktu mierā.”
Tēvs dēlam muti ciet nelīmēs
Patiesībā tēvs uzskata, ka ir izaudzinājis labu dēlu un godājamu pilsoni – 18 gadu vecumā Rasuls devās armijas dienestā, atgriezās, sāka strādāt.
“Viņu valsts sabojāja, nevis es,” saka tēvs. “Es taču nevaru aizliegt viņam rakstīt vai runāt, aizlīmējot muti ar „skoču”. Bet raksta un runā viņš par to, ko redz.” Pēc šiem izteikumiem Mārifs gan nav pārliecināts, cik ilgi pats noturēsies brīvībā.
Trīsdesmitgadīgais Mursalovs, Demokrātiskās partijas un Tautas frontes aktīvists, izcietis pusotru gadu cietumā par nelikumīgu Gruzijas robežas šķērsošanu, bet pērn apsūdzēts valsts nodevībā – pēc tikšanās Gruzijā ar Baku režīma nīstās Armēnijas sabiedriskajiem darbiniekiem. Pie viena piesviesta apsūdzība krāpšanā – par sešus gadus vecu kredītu.
Nazis vēderā
“Es nejūtu aizvainojumu pret saviem tuviniekiem. Es pazīstu šo režīmu un apzinos, kādu ļaunumu viņi var nodarīt,” saka Rasuls. Viņš ir saņēmis daudz e-pasta vēstuļu, pilnu ar draudiem un naidu, februārī Kijevā Rasulam svešinieks iedūra vēderā nazī – uzbrucējs runāja azerbaidžāniski un piedraudēja, ka nākamreiz iešaus galvā lodi.
Iespējams, Alijeva režīms izmanto padomju čekistu metodes, kuri ārzemēs slepkavoja disidentus, tikai iztiek bez šo darboņu filigrānajām metodēm, piemēram, indes adatas lietussargā.
Vēl viens risinājums – dzimtenē palikušos politisko emigrantu tuviniekus un radus vazāt uz prokuratūru un policiju, safabricēt apsūdzības, piemēram, narkotiku tirdzniecībā. Augustā neizturēja opozicionārās „Meydan TV” direktora Emina Milli 23 radinieki – viņi parakstīja atklātu vēstuli prezidentam, atsakoties no noklīdušās avs, kas radis patvērumu Vācijā.
Sanīstas ar Eiropas Savienību
Kopumā Azerbaidžānā ir vairāk nekā 80 politieslodzīto. Eiropas Parlaments ir pieņēmis nesaistošu rezolūciju, kurā pausts ass nosodījums “bezprecedenta represijām pret pilsonisko sabiedrību” un aicinājums “rūpīgi izmeklēt apsūdzības korupcijā pret prezidentu Alijevu un viņa ģimenes locekļiem”.
Eiropas Komisija aicināta apsvērt “mērķtiecīgus sankcijas un vīzu aizliegumus visiem politiķiem, amatpersonām un tienešiem, kas ir iesaistīti politiskās represijās”.
Par atbildi Azerbaidžānas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka būtu jāpārskata attiecības ar Eiropas Savienību “tās antiazerbaidžānisko un antiislāmisko tendenču dēļ”. Izskatās, ka Eiropas Savienības „koķetēšana” ar Alijevu Austrumu partnerības sakarā beidzot ir likumsakarīgi izgāzusies. Īpaši pēc tam, kad Azerbaidžānas tiesa piesprieda septiņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu godalgotajai žurnālistei un korupcijas apkarotājai Hadidžai Ismailovai, pasludinot viņu pašu par vainīgu korupcijā.
Godīgs bizness Rīgā
Tikmēr Azerbaidžānā nozagtā nauda pārtop īpašumos ārzemēs, tostarp Eiropas Savienībā. Protams, uzreiz jāpiebilst, ka nav nekāda pamata runāt par netīru naudu vai valsts varas iesaisti 2013. gada darījumā, kad azerbaidžāņu biznesmeņi par vairāk nekā 9,2 miljoniem latu nopirka viesnīcu „Hotel de Rome”.
Tagad to sauc „Hotel Rome”, bet restorāna „Otto Schwarz” trauki, Viļa Rīdzinieka un Roberta Johansona Rīgas skatu fotogrāfijas, Liberta un Tīdemaņa gleznas, citi mākslas darbi un porcelāns vairs nebija vajadzīgi un pārdoti izsolē.
