Nelaime pirms 20 gadiem, kas satricināja visu Krieviju: atskats uz zemūdenes “Kursk” traģēdiju
Šodien, 12. augustā, aprit 20 gadi kopš atomzemūdenes “Kursk” traģēdijas. Krievijas bruņoto spēku flotes lepnums todien nogrima Barenca jūrā, līdzi paņemot visus 118 apkalpes locekļus un pamatīgi satricinot gan Krievijas, gan starptautisko sabiedrību. Zemūdenes “Kursk” liktenis ir skaudrs piemērs tam, cik ievainojami un bīstami var izrādīties lielvalstu arsenāla draudīgākie ieroči, nekompetences un paviršības rezultātā.
Tā skaitījās lielākā jebkad uzbūvētā atomzemūdene ar spārnotajām raķetēm pamatbruņojumā, līdz ASV Jūras kara flote pārbūvēja vienu no savām “Ohio-class” ballistisko raķešu zemūdenēm, pielāgojot to spārnoto raķešu bruņojumam 2007. gadā.
Savu gāšanu no troņa “Kursk” gan sagaidīja vien pēc septiņiem Barenca jūras dzelmē pavadītiem gadiem.
Zemūdenes nogrimšana 2000. gada 12. augustā pievērsa visas pasaules uzmanību, savukārt septiņu dienu garumā izstieptie, atkārtotu neveiksmju vajātie glābšanas darbi izvērtās par patiesi smagu pārbaudījumu pārmaiņu plosītās Krievijas jaunievēlētajam prezidentam Vladimiram Putinam, kurš tobrīd baudīja atvaļinājumu piejūras kūrortā.
Ziemeļu flotes gigants
"K-141 Kursk” bija PSRS Jūras kara flotes vajadzībām projektēta un būvēta “Project 949 Antey” klases (NATO klasifikācija: “Oscar II-class”) atomzemūdene.
Tās būvēšana gan sākās vien 1990. gadā – laikā, kas Krievijai un kaimiņvalstīm, kā zināms, bija īpaši sarežģīts. Ekspluatācijā vareno “K-141” nodeva 1994. gadā, kad to mantoja nule izveidojušās Krievijas Federācijas Jūras kara flote. Par zemūdenes bāzes ostu kļuva Vedjajevo, Murmanskas apgabalā, pašos Krievijas ziemeļos.
“Kursk” tika būvēta, lai kaujā spētu stāties pretī un iznīcināt visu aviācijas bāzeskuģa grupu, kas ir ASV Jūras kara flotē un Lielbritānijas Karaliskās jūras kara flotē lietots operatīvais formējums.
Tās garums bija 154 metri, maksimālais ātrums – 39 mezgli, jeb 59 km/h (zem ūdens), ko garantēja divi OK-650b atomreaktori, divas tvaika turbīnas un divi septiņu-asmeņu propelleri. “Kursk” bruņojumā ietilpa “SS-N-19/P-700 Granit” spārnotās raķetes (24) un torpēdas.
Sprādzienu fiksē visā Ziemeļeiropā
Liktenīgās dienas rītā par nenogremdējamu uzskatītā “Kursk” veica manevrus militāro mācību “Summer-X” ietvaros.
Tās bija pirmās šāda līmeņa Krievijas Jūras kara flotes mācības desmit gadu laikā, kopš PSRS sabrukuma. Tajās piedalījās 30 kuģi un trīs zemūdenes, ieskaitot “Kursk”.
Pulksten 8.51 (pēc vietējā laika) zemūdene lūdza atļauju veikt torpēdas mācību palaišanu un saņēma apstiprinošu atbildi.
Pēc kāda laika “Kursk”, saskaņā ar plānu, gatavojās palaist divas mācību torpēdas mācību manevros iekļautā karakuģa “Pyotr Velikiy” virzienā. Pulksten 11:29 (pēc vietējā laika), zemūdenes apkalpe ielādēja pirmo 65. tipa (“Type 65”) torpēdu bez kaujas galviņas.
Pēc 34 sekundēm Norvēģijas Ģeoloģisko un fizikālo pētījumu fonds (NORSAR) konstatēja seismisko notikumu 1,5 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas.
Dati kā incidenta vietu uzrādīja precīzas koordinātas uz ziemeļaustrumiem no Murmanskas apgabala, 160 kilometrus no Norvēģijas un 80 kilometrus no Kolas pussalas (Krievija).
Precīzi pulksten 11:31:48 (pēc vietējā laika) seismogrāfi visā Ziemeļeiropā piefiksēja seismisko notikumu 4,5 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas, kas pielīdzināms 2-3 tonnu dinamīta sprādzienam. Šoreiz tika noskaidrots, ka satricinājums noticis vienā dziļumā ar jūras gultni.
Pēcāk kļūs skaidrs, ka satricinājumu avots ir zemūdene “Kursk”, uz kuras bija notikuši torpēdu, kā arī torpēdu palaišanas sistēmas izraisīti sprādzieni nopietnu sistēmas un torpēdu kvalitātes problēmu dēļ.
Sprādzienus piefiksēja arī zemūdenes “Karelia” apkalpe, taču kapteinis notiekošo noturēja par daļu no militārajām mācībām. Zemūdenes ziņojums flotes vadībai sākumā tika ignorēts.
Izsludina ārkārtas stāvokli
“Kursk” torpēdu palaišanas vingrinājumam atvēlētais laiks beidzās pulksten 13.30 (pēc vietējā laika), zemūdenes apkalpei tā arī nesazinoties ar vadību.
Sakaru problēmas Krievijas Jūras kara flotē bija samērā ierasta lieta, tādēļ flotes komandieris, Admirālis Vjačeslavs Popovs, kurš tobrīd atradās uz “Pyotr Velikiy” klāja, sākotnēji nesatraucās.
Pēcāk Popovu sasniedza ziņas par helikopteri, kurš tika nosūtīts “Kursk” lokācijas noteikšanai, taču atgriezās bez rezultātiem. Pavisam drīz flotei pieejamajiem glābšanas spēkiem, tostarp arī 20 gadus vecajam par glābšanas kuģi pārveidotajam, taču sākotnēji kokmateriālu pārvadāšanai būvētajam kuģim “Mikhail Rudnitsky” tika ziņots, ka nepieciešams sagatavoties pavēlei.
“Kursk” nedeva ziņu līdz pat 18.00 vakarā, un atkārtoti tās meklējumi no gaisa noslēdzās neveiksmīgi. Pulksten 22.30 (pēc vietējā laika) Ziemeļu flote izsludināja ārkārtas stāvokli. Varenās atomzemūdenes meklēšanā devās līdz pat 22 flotes kuģiem – kopumā ap 3000 jūrnieku.
Ierastā melu taktika
Tikmēr uz āru allaž vareno stāju ieņēmušie Krievijas bruņotie spēki neizrādīja nekādas pazīmes par bažām saistībā ar notikušo. Līdz prezidentam Vladimiram Putinam informācija par situāciju Barenca jūrā nonāca vien nākamās dienas rītā.
Vēlāk tajā pašā dienā Popovs, kurš jau zināja, ka “Kursk” tiek uzskatīta par nogrimušu, sarunās ar medijiem apgalvoja, ka mācības “Summer-X” norit veiksmīgi.
Tajā pašā laikā starp zemūdenes apkalpes ģimenēm sāka klejot runas, ka kaut kas varētu būt nogājis greizi. Ziņas mazajā bāzē izplatījās ļoti ātri, un pavisam drīz komandieris mierināja ļaudis, atkārtojot to pašu vēstījumu – viss ir kārtībā.
Taču Krievija jau iepriekšējās dienas izskaņā bija paguvusi atteikties no vairāku rietumvalstu piedāvātās palīdzības, laipni paskaidrojot, ka glābšanas darbi jau notiek un bruņotie spēki paši tiks galā.
Nebija tā, ka Krievija nemēģināja. Pēc precīzas zemūdenes atrašanās vietas noteikšanas, ieradās ar speciālu zemūdens kameru aprīkots velkonis “Nikolay Chiker”, iegūstot pirmās bildes ar “Kursk” pēc negadījuma.
Tās atklāja lielus bojājumus zemūdenes priekšpusē. Pirmdien pulksten 6.50 (pēc vietējā laika), sekoja glābēju mēģinājumi izmantot krievu glābšanas zemūdeni “AS-34”, lai izveidotu ūdensdrošu bēgšanas eju virs “Kursk” devītā nodalījuma.
Tie bija neveiksmīgi, jo neizdevās radīt ejas piestiprināšanai nepieciešamo vakuumu. Pavisam drīz glābšanas darbus piespieda pārtraukt laikapstākļu pasliktināšanās.
Pirmdien bruņoto spēku pārstāvji sarunā ar medijiem visbeidzot arī oficiāli apstiprināja, ka “Kursk” ir nokļuvusi nelaimē, aprakstot situāciju kā “nelielas tehniskas dabas problēmas”, kuru dēļ zemūdene ir nogrimusi dzelmē.
Meli gan neizpalika. Krievijas varas pārstāvji publiski apgalvoja, ka zemūdenes apkalpe ir dzīva, ar to ir nodibināts kontakts un patlaban zemūdenei tiek piegādāts skābeklis.
Sākotnēji vaino NATO zemūdeni
Tikmēr Krievijas puses glābšanas darbi atkārtoti izgāzās vairāku dienu garumā. Kremļa pieeju situācijas risināšanai kritizēja kā vietējā prese, tā arī ārzemju mediji.
Pa starpu tam visam turpinājās apzināta vai neapzināta dezinformācija, te noliedzot sprādziena faktu, te apgalvojot, ka nirēji no zemūdenes iekšienes esot dzirdējuši klauvējienus, kuri interpretēti kā vēstījums: “SOS ... ūdens”.
Ārvalstu palīdzību Vladimirs Putins oficiāli pieņēma vien piecas dienas pēc incidenta, taču Krievijas puses izvirzītie nosacījumi ārzemju nirēju darbam bija tik komplicēti un ierobežojoši, ka izsauca iesaistīto speciālistu protestus.
Nirēji, piemēram, nedrīkstēja iekļūt zemūdenē. Tiem tika ļauts vien palīdzēt izgriezt caurumus zemūdenes karkasā, taču iekšā drīkstēja iekļūt krievu nirēji. Drīz vien, izmantojot speciāli pielāgotu instrumentu, ārvalstu speciālistiem izdevās atvērt devītā nodalījuma lūku.
Izmantojot video aprīkojumu, nodalījumā tika identificētas vairāku apkalpes locekļu mirstīgās atliekas. Jūrnieku liktenis kļuva skaidrs. Krievu speciālisti pēcāk atklāja, ka visiem bojā gājušajiem bija ļoti smagi apdegumi.
Sākotnēji Krievijas puse uzturēja apgalvojumus, ka “Kursk” traģēdija skaidrojama ar sadursmi starp to un kādu NATO zemūdeni. Bija zināms, ka vairākas rietumvalstu zemūdenes novēro “Summer-X” manevrus Barenca jūrā.
Rietumi noliedza šādu iespējamību, un to pēcāk apgāza arī seismologu atradumi saistībā ar diviem sākotnēji konstatētajiem seismiskajiem notikumiem. Britu “Blacknest” seismiskās monitoringa stacijas speciālisti uzstāja, ka dati uzrāda nevis triecienu no ārpuses, bet gan sprādzienu.
Pirmais seismiskais notikums tika izskaidrots kā torpēdas sprādziens un otrais – vairāki secīgi torpēdu sprādzieni, kuri, aplūkoti atsevišķi, bija identiski. Par iemeslu pirmajam sprādzienam un secīgajam notikumu scenārijam pēcāk tika atzīta tehniska vājība palaistās mācību torpēdas konstrukcijā.
Konkrēti – sprāga augstas koncentrācijas peroksīds (HTP), ko izmanto torpēdu palaišanā. Sprādziena rezultātā notika arī sekundārā piecu līdz septiņu kaujas gatavībā esošu torpēdu eksplozija.
Saistībā ar “Kursk” incidentu izplatījās arī citas alternatīvas skaidrojošās teorijas, tostarp apgalvojumi, ka patiesībā bija sprāguši kodolieroči, vai, ka pirmais sprādziens noticis, zemūdenei saduroties ar vecu Otrā pasaules kara zemūdens mīnu.
Runājot par versiju saistībā ar kodolieroču sprāgšanu, jāpiebilst, ka glābšanas darbu laikā veiktie radiācijas līmeņa mērījumi neuzrādīja atkāpi no normas.
Prezidenta mācībstunda
Viena no smagākajām Krievijas traģēdijām pēc PSRS sabrukuma noslēdzās pēc desmit dienām – 22. augustā, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izsludinot 23. augustu par sēru dienu.
Nav šaubu, ka notikumi Barenca jūrā un tas, kā uz šo incidentu un tā attīstību reaģēja Krievijas prese, sabiedrība un ārvalstis, atstāja būtisku iespaidu uz Putinu, kurš 2000. gada augustā pēc ievēlēšanas aizvadīja tikai ceturto mēnesi amatā, kurā nu kopumā ir pavadījis jau 16 gadus.
“Kursk” traģēdija, Krievijas gausā un šķietami nekompetentā reakcija, izvēršot glābšanas darbus, kuros ilgstoši spītīgi netika pieļauta ārvalstu iesaistīšanās, kā arī tās atspoguļojums vietējos un ārvalstu medijos izvērtās par absolūtu publicitātes murgu jaunievēlētajam Krievijas prezidentam.
Kamēr Jūras kara flotes vadība slēpa notikušā apmērus, kā arī dezinformēja pazudušo jūrnieku ģimenes, presi un sabiedrību kopumā, Putins, kuram arīdzan sākotnēji neviens neatklāja notikušā realitāti, atpūtās brīvdienu villā pie daudz siltākiem ūdeņiem – Melnās jūras.
Putins krīt preses nežēlastībā
Neatkarīgā krievu prese īpaši nežēlīgi kritizēja gan valsts varas reakciju, gan Putinu personīgi.
Krīze prezidentam noslēdzās ar 400-600 dusmīgu vietējo iedzīvotāju un 350 sērojošu bojā gājušo jūrnieku radinieku uzrunāšanu pazaudētās zemūdenes bāzē. Saskaņā ar tā laika mediju avotiem, šī tikšanās ilga no trīs līdz sešām stundām.
“Kursk” stāsts visā tā pilnībā ir stāsts gan par 118 jūrnieku traģisku bojāeju, gan arī par Krievijas kā valsts trauslumu laikā, kad PSRS mantiniece piedzīvoja straujas pārmaiņas.
Reaģējot uz šo incidentu, arī jaunā vara nolēma iet jau gana iestaigātu taku – slēpt, sagrozīt informāciju un arī melot. Laika gaitā kļuva zināms, ka traģēdija ir skaidrojama ar vairākām zemūdenes, kā arī tās aprīkojuma kvalitātes problēmām, apkalpes nekompetenci, līdzekļu trūkumu un citiem faktoriem, kas bija cieši saistīti ar tā brīža kopējo situāciju Krievijā.
Beigu beigās traģēdijas izmeklēšana nenoveda pie apsūdzību celšanas. Konkrētu atbildību par notikušo neuzņēmās neviens, turklāt toreizējais Krievijas ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs kā no vainas brīvus saskatīja arī par torpēdas ražošanu atbildīgos.
Tikmēr, atceroties tā gada ziņu sižetus par situāciju Krievijā, kuros bija redzami moku pārņemtie pazudušo jūrnieku ģimenes locekļi, ir grūti izteikties par 118 bojā gājušajiem zemūdenes apkalpes locekļiem.
Piecu gadu laikā zemūdene “Kursk” veica tikai vienu misiju – novēroja ASV Jūras kara flotes manevrus, ko ASV izvērsa Kosovas krīzes ietvaros. Rezultātā zemūdenes apkalpe tika uzskatīta par salīdzinoši nepieredzējušu. Neskatoties uz to, īsi pirms liktenīgajām “Summer-X” mācībām “Kursk” apkalpe tika nosaukta par labāko visā Ziemeļu flotē.
Par 2000. gada augusta notikumiem Barenca jūrā ir neskaitāmas reizes rakstīts, spriests un analizēts. Ir tapušas arī vairākas dokumentālās filmas, kurās precīzi aplūkota gan traģēdijas notikumu attīstība, gan arī vēlākie notikumi ap zemūdenes vraka daļēju izcelšanu.
Vēl pavisam nesen 2018. gadā tapa arī ASV mākslas filma “The Command (Kursk)”, kurā sīki izstāstīts varenās zemūdenes, tās apkalpes un citu iesaistīto pušu stāsts. Papildus labi dokumentētajiem notikuma elementiem, filmā iekļauts arī mazāk zināmu procesu atainojums, ieskaitot liktenīgajā zemūdenē iesprostoto jūrnieku piedzīvoto.
Filmā britu Karaliskās flotes komandiera Deivida Rasela lomu atveido izcilais britu aktieris Kolins Fērts. Šobrīd “The Command (Kursk)” ir noskatāma arī “tet” izklaides platformā “Shortcut”.
