Anglijā atgriezīsies sumbri
Kentas Savvaļas dabas fonds Anglijā saņēmis atļauju iegādāties divus sumbrus, kurus 2022. gada pavasarī plānots izlaist grāfistes rezervātā. Dzīvnieku iegāde izmaksās miljonu mārciņu, kas saņemti no loteriju fondiem.
Sumbrs ir lielākais sauszemes dzīvnieks Eiropā, nedaudz prāvāks un augumā augstāks par savu Amerikas brālēnu bizonu, taču vieglāks. Abi ir tik radnieciski, ka krustojas, un daži zoologi tos tiecas uzskatīt par vienu sugu.
Senos laikos sumbri dzīvoja no Volgas līdz Kaukāzam un arī Kentā, taču Britu salās mednieki tos iznīcināja jau agrajos viduslaikos. Kontinentālajā Eiropā pēdējo sumbru savvaļā nošāva malumednieks 1919. gadā Belovežas gāršā Polijā.
Tos izdevās atjaunot dabā, pateicoties zoodārzos palikušajiem īpatņiem. Kopš 50. gadu sākuma skaits savvaļā pieaudzis līdz apmēram 3200 sumbru, kuri mīt Belovežas gāršā Polijā un Baltkrievijā, arī Krievijā, Ukrainā, Lietuvā.
Latvijā sumbrus iznīcināja 16. gadsimtā. 2004. gadā ar Pasaules Dabas fonda atbalstu Papē Liepājas pusē izlaida pirmos piecus sumbrus, kas 2008. gadā izlauzās no nožogojuma un pārgāja pilnīgā savvaļā.
Tagad sumbrus cer atgriezt britu zoologi un vides aktīvisti, skaidrojot, ka lielajiem zālēdājiem ir svarīga loma ekosistēmas saglabāšanā. “Atgriežot izzudušu nozīmīgu sugu tās dzīves vidē, mēs atjaunosim dabas procesu un atkal piepildīsim mūsu ainavu,” teic Kentas Savvaļas dabas fonda vadītājs Pols Hedeveijs.
Ja tonnu smags sumbrs nolemj pakasīties gar koku, tas zem tāda svara var krist, un ekologi uzskata, ka, izretinot mežu, vairāk vietas un gaismas iegūst daudzi reti augi, no kuriem atkarīgas retas kukaiņu sugas. Noberžot kokiem mizu, sumbri rada labvēlīgus apstākļus sūnām, ķērpjiem, daudzām kukaiņu sugām.
Tāpat ieguvums būs dabas tūrisms – gribētāji redzēt sumbrus maksās par ieeju rezervātā, dodot līdzekļus dabas aizsardzībai.
