Izlūkošanas ziņojums atklāj, ka Lielbritānija ir viens no svarīgākajiem Krievijas mērķiem Rietumos

Krievijas ietekme Lielbritānijā ir "jaunā normālā situācija", teikts ziņojumā, kurā vairākas Lielbritānijas valdības kritizētas, ka tās Krievijas oligarhus uzņēmušas ar "atplestām rokām".

Ziņojumā pausts aicinājums "rīkoties nekavējoties", lai palīdzētu izlūkdienestiem vērsties pret šo "ļoti spēcīgo pretinieku".

Krievijas pilsoņi, kuriem ir "ļoti ciešas saites" ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, "labi integrējušies Apvienotās Karalistes biznesa, poliskajās un sociālajās sfērās, konkrēti tā dēvētajā Londongradā", teikts ziņojumā.

Komiteja arī kritizē valdību, ka tā kavējusi ziņojuma nodošanu atklātībai.

Valdība saņēmusi nopēlumus par to, ka tā aizkavējusi ziņojuma publicēšanu pirms decembra parlamenta vēlēšanām. Valdība šos pārmetumus noraida.

Runājot ziņojuma prezentācijas preses konferencē, komitejas loceklis Kevans Džonss kritizēja premjerministru Borisu Džonsonu par to, ka viņš nav ļāvis nodot ziņojumu atklātībai agrāk, sakot, ka nav bijis iemeslu atlikt tā publiskošanu.

Komitejas ziņojumā aptverts plašs tēmu loks, arī dezinformācijas kampaņas, kibertaktika un Krievijas pilsoņi, kas pārcēlušies uz Lielbritāniju.

Lielākā daļa "ārkārtīgi sensitīvo" detaļu netiks publiskota, bažījoties, ka Krievija var izmantot liecības, lai apdraudētu Lielbritāniju.

Lielbritānijas valdība ziņojumā kritizēta par lēno reakciju uz Krievijas iejaukšanos 2016.gada breksita referendumā. Izbrīnu radījis tas, ka neviens demokrātisko procesu nav centies aizstāvēt, norāda ziņojuma autori.

Valdība "aktīvi izvairījusies" no tā, lai pievērstos liecībām par Krievijas draudiem breksita referendumam.

"Ir jāuzdod nopietni jautājumi," norāda autori.

Tam, kā tika kavēta ziņojuma publiskošana, nav precedenta, atzīst ziņojuma autori. Valdības amatpersonas kavējušas tā nodošanu atklātībai vairāk nekā sešus mēnešus.

Kavēšanās notikusi, lai premjerministru Džonsonu un viņa Konservatīvo partiju pasargātu no apkaunojuma, norāda kritiķi.

Ziņojumā apskatīts plašs Krievijas draudu spektrs, arī iejaukšanās vēlēšanās, spiegošana, kā arī mērķtiecīgas slepkavības, arī bijušā spiega Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājums pirms diviem gadiem Solsberijā, Anglijā, sacīja Dominks Grīvs. Viņš vadīja komiteju līdz brīdim, kad Pārstāvju palātu pēc vēlēšanām atstāja.

Valdības paskaidrojumi par ziņojuma publiskošanas kavēšanu "vienkārši nav ticami", telekanālam "Channel 4" sacīja politiķis.

Ziņojums sākotnēji tika iesniegts Džonsonam 17.oktobrī.

Valdība vispirms skaidroja, ka nevar ziņojumu nodot atklātībai, līdz tā nebūs izvērtējusi nacionālās drošības jautājumus, atliekot ziņojuma publiskošanu uz laiku pēc 12.decembra parlamenta vēlēšanām.

Kavēšanās ieilga vēl vairāk, jo parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejā tika izraudzīti jauni locekļi.

Galu galā Džonsons deviņu cilvēku komitejai izvēlējās piecus konservatīvos likumdevējus cerībā, ka viņa izraudzītais kandidāts kļūs par komitejas priekšsēdētāju un ziņojuma publiskošanu nobloķēs.

Tomēr notikumi izvērsās savādāk, un komitejas līdera amatā ar opozīcijas partiju atbalstu tika ievēlēts toriju vadības kursam neuzticīgs konservatīvais.

Opozīcijas Leiboristu partija kritizēja valdību, ka tā kavējusies ar ziņojuma publiskošanu, jo tas var novest pie tālākiem jautājumiem par saistību starp Krieviju un probreksita kampaņu, ko Džonsons palīdzēja vadīt.