ES kritizē ASV draudus par sankcijām pret uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas cauruļvadiem
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs piektdien asi kritizēja ASV par draudiem noteikt sankcijas pret uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Krievijas energoresursu cauruļvadiem uz Eiropu.
"Es esmu dziļi nobažījies par sankciju augošo pielietojumu, vai sankciju draudiem, no ASV puses pret Eiropas kompānijām un interesēm," sacīja Borreljs savā paziņojumā.
"Mēs esam kļuvuši par lieciniekiem šai tendencei, kura attīstās, Irānas, Kubas, Starptautiskās krimināltiesas gadījumos, un pēdējā laikā - "Nord Stream 2" un "Turkstream" projektu gadījumos."
Borrelja izteikumi bija atbilde uz ASV valsts sekretāra Maika Pompeo trešdienas paziņojumu, ka ASV pastiprinās sankciju režīmu pret Krievijas enerģētikas projektiem, atceļot izņēmumus, kas bija piemēroti vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti cauruļvadu "Nord Stream 2" un "Turkstream" būvē.
Lai gan ASV lēmums uzreiz nenovedīs pie jaunām sankcijām, tas ir vēl viens solis ASV centienos apturēt "Nord Stream 2" projektu.
ASV pērn piemēroja sankcijas "Nord Stream 2" projektam, paziņojot, ka šis cauruļvads, kas paredzēts Krievijas dabasgāzes transportēšanai pa Baltijas jūru uz Vāciju, palielinās ES atkarību no Krievijas dabasgāzes. Sankcijas tika piemērotas arī "Turkstream" projektam.
Taču uz vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti šajos projektos, tika attiecināti izņēmumi un tie sankcijām netika pakļauti.
"Turkstream", kas jau nodots ekspluatācijā, nodrošina Krievijas dabasgāzes transportēšanu pa Melno jūru uz Turciju.
Borreljs sacīja, ka ASV darbības ir "pretējas starptautiskajām tiesībām" un ka "Eiropas politika ir jānosaka šeit, Eiropā, nevis trešajām valstīm".
Borreljs jūnijā bija draudējis, ka ES apsver sankciju noteikšanu, atbildot uz ASV mēģinājumiem apturēt "Nord Stream 2" projektu.
Krievija apgalvo, ka ASV mēģina panākt šī projekta apturēšanu, lai ASV uzņēmumi varētu pārdot dabasgāzi ES tirgū par augstākām cenām nekā Krievija.
