Ķīnas komunisti ķērušies pie demogrāfiskā genocīda
Dzīve kā Džordža Orvela romānā "1984" – Ķīnas valdība īsteno drakoniskas represijas dzimstības samazināšanai uiguru un citu tautu vidū, secinājusi ziņu aģentūra "Associated Press".
Pētījums balstīts uz valdības statistikas datiem, dokumentiem un intervijām ar 30 bijušajiem ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem un bijušo aizturēšanas nometnes instruktoru.
Sterilizācija un aborti kā ierocis
Dzimstības kontroles kampaņu, kas pēdējos četros gados īstenota Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā Ķīnas ziemeļrietumos, vairāki eksperti pielīdzina “demogrāfiskajam genocīdam”.
Siņdzjanas pamatiedzīvotāji uiguri ir tjurku tauta, tās ticīgie galvenokārt ir musulmaņi. Siņdzjanā dzīvo arī kazahi, kirgīzi, uzbeki un citu tautu pārstāvji, kuru reliģija ir islāms. Tomēr pēdējās desmitgadēs Siņdzjanā apmetušies uz dzīvi daudzi ķīnieši no citiem reģioniem, un uiguri vairs nav Siņdzjanas iedzīvotāju vairākums.
Valsts iestādes regulāri liek mazākumtautību (Ķīnas mērogiem, jo uiguru vien ir deviņi miljoni) sievietēm veikt grūtniecības testus, lietot kontracepcijas spirāles, veikt sterilizāciju vai abortus. Tam pakļautas simtiem tūkstošu sieviešu, liecina intervijas un dati.
Daudzbērnu ģimenes bargi soda
Pārāk liels bērnu skaits ir viens no galvenajiem iemesliem nosūtīšanai uz nometnēm. Ģimenēs, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, vecākus nošķir no savām atvasēm un nosūta uz nometnēm, ja viņi nespēj samaksāt lielu sodanaudu.
Kad Ķīnā dzimusī kazahiete Gulnara Omirzaha bija laidusi pasaulē trešo bērnu, varas iestādes lika viņai ievietot spirāli. Vēl divus gadus vēlāk, 2018. gada janvārī, pie viņas ieradās četras amatpersonas armijas kamuflāžas formastērpos un deva trīs dienas laika, lai samaksātu apmēram 2400 eiro lielu sodanaudu par to, ka dzemdējusi vairāk nekā divus bērnus.
Ja sieviete nespētu samaksāt, viņa, tāpat kā viņas vīrs, nonāktu internēšanas nometnē. Omirzahai izdevās aizņemties naudu, lai samaksātu lielo sodu, un vēlāk viņa aizbēga uz Kazahstānu. “Viņi vēlas iznīcināt mūs kā tautu,” saka sieviete.
Vēlami tikai ķīniešu bērni
No 2015. līdz 2018. gadam, kas ir pēdējais, par kuru pieejama valdības statistika, uiguru apdzīvotajos Hotanas un Kašgaras apgabalos dzimstība samazinājusies par vairāk nekā 60 procentiem. “Tā ir daļa no plašākas kontroles kampaņas, lai pakļautu uigurus,” norāda pētījuma autors Adrians Cencs, neatkarīgais pētnieks Komunisma upuru memoriālajā fondā Vašingtonā.
Kamēr Ķīnā bija spēkā viena bērna politika, etniskie ķīnieši jeb haņi tika mudināti un reizēm piespiesti lietot kontracepciju, veikt sterilizāciju un abortus, kamēr mazākumtautību pārstāvji vienā ģimenē drīkstēja laist pasaulē divus bērnus vai laukos pat trīs.
Drīz pēc prezidenta Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas valdība pārskatīja dzimstības kontroles pasākumus, ļaujot haņiem vienā ģimenē laist pasaulē divus vai trīs bērnus tāpat kā minoritātēm.
Tikmēr musulmaņi lauku apvidos sodīti par trīs bērnu laišanu pasaulē, kaut gan likums to atļauj. Piecpadsmit uiguri un kazahi AP pauduši, ka zina cilvēkus, kas ieslodzīti par pārāk lielu bērnu skaitu. Daudziem piespriesti gari cietumsodi, reizēm par vairāki desmiti gadu.
Injekcijas un spērieni
Sievietēm pēc ieslodzīšanas nometnēs piespiedu kārtā ievadītas spirāles un regulāri veiktas injekcijas, domājams, grūtniecības novēršanai.
Viena no bijušajām ieslodzītajām stāstīja, ka viņai veiktas injekcijas, līdz pārstājušas būt mēnešreizes, un nopratināšanas laikā sperts pa vēdera lejasdaļu. Tagad viņai vairs nevar būt bērnu un ir nopietnas veselības problēmas. Skolotājs ieslodzītajām teicis, ka nāksies veikt abortu, ja viņas paliks stāvoklī.
2014. gadā Siņdzjanā sievietēm ievadītas vairāk nekā 200 000 spirāļu. 2018. gadā to skaits bija pieaudzis par 60%, sasniedzot teju 330 000, kamēr citur Ķīnā spirāļu izmantošana samazinājusies un daudzas sievietes tās izņēmušas.
Dokumenti liecina, ka Ķīnas valdība kopš 2016. gada sākusi ieguldīt desmitiem miljonu dolāru dzimstības kontroles ķirurģijas programmā. Kamēr citur valstī sterilizācijas gadījumu skaits kritās, Siņdzjanā tas no 2016. līdz 2018. gadam pieauga septiņkārt, sasniedzot 60 000.
Iznīcina valodu, kultūru, ticību
“Tas nav tūlītējs, šokējošs, masu slepkavību tipa genocīds, bet tas ir lēns, sāpīgs (..) genocīds,” uzsver uiguru jautājumu eksperte Džoanna Smita-Finlija no Ņūkāslas universitātes Anglijā.
ANO dati liecina, ka Siņdzjanā līdz miljonam uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunismu, runāt ķīniski, noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.
Pekina sākotnēji noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka tie ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju, ķīniešu valodu un tiek pasargāti no radikalizēšanās.
Pēc atbrīvošanas viņus turpina novērot, un pārvietošanās ir ļoti ierobežota. Daudzus nosūta vergu darbā, tostarp starptautisku Rietumu kompāniju fabrikās.
Pietiek ar Korānu plauktā
Šo “profesionālo apmācību” ar šausmām atceras uiguru sieviete, kura piedzīvotajā dalījusies ar Deutsche Welle. “Viņi atņem tev pēdējo brīvības malku,” saka sieviete, kuru joprojām moka nakts murgi un kurai zudusi spēja priecāties par dzīvi.
Lai nokļūtu lēģerī, pietiek pat tikai ar savas nacionālās vai reliģiskās piederības izpausmi – jau tikai par Korānu grāmatplauktā var nokļūt ieslodzījumā no dažiem mēnešiem līdz gadam.
Dažos gadījumos uiguri bijuši spiesti izvēlēties noziegumu, par ko viņus tiesāt. Deutsche Welle atradis četrus bijušos ieslodzītos no trim dažādām nometnēm, kas to apstiprina.
Noziegums jāizvēlas pašiem
Kādai sievietei iedots saraksts ar 75 pārkāpumiem un pieprasīts izvēlēties vienu, kaut viņa neko nebija nodarījusi. Pēc tam sekoja pseidotiesa ar spriedumu, ieslodzītajiem bija jāatzīstas un jāapsola tā vairs nerīkoties. Noziegumu vidū bija hidžāba (musulmaņu sieviešu lakats) nēsāšana, musulmaņu lūgšana, kontakti ar radiem ārzemēs.
“Mums draudēja, ka paliksim nometnē, kamēr neizvēlēsimies vienu no pārkāpumiem,” stāsta sieviete, kura atzina sevi par vainīgu braucienā kopā ar vīru uz Kazahstānu un saņēma divus gadus. Tagad viņai izdevies pārcelties uz Kazahstānu, taču paliek bailes, vai no represijām necietīs Siņdzjanā palikušie radi.
Šai sievietei vēl paveicās, jo citiem piesprieda desmit gadus un vairāk, it īpaši tiem, kas neuzmanīgi izvēlējās reliģiska rakstura noziegumus, piemēram, regulāras lūgšanas. Viņus aizveda nezināmā virzienā, iespējams, uz stingra režīma cietumu.
Tramps atbalsta represijas
Ķīnas varas iestādes noliedz vajāšanas, vēstniecība Berlīnē ierasti atrakstījusies, ka šīs nometnes ir arodizglītības centri cīņā pret terorismu. Uiguri, vismaz daļa, patiešām vēlas panākt neatkarību, jo dzīve zem Pekinas zābaka nav salda. Bijuši arī terora akti, un par atbildi režīms cenšas ar varu piespiest mīlēt visu ķīnisko komunisma mērcē.
Demokrātiskā pasaule neuzdrošinās Ķīnai piemērot sankcijas, ja nu vienīgi bikli aizrādīt, turklāt arī tās vidū Pekinai ir atbalstītāji. Bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons nule iznākušajos memuāros raksta, ka Tramps pērn G20 samita laikā Osakā sarunā ar Ķīnas vadoni Dzjiņpinu nometņu būvi Siņdzjanā nosaucis par pareizu rīcību.
