Latviešu “sarkanais slepkavnieks” Daumanis Igaunijā izraisa skandālu. Viņa vārdā Narvā nosaukta iela
Narvā vēl kopš padomju laikiem ir pāris ielu, kas nosauktas boļševiku revolucionāru vārdā. Viena no tām nes latvieša Anša Daumaņa vārdu, kurš 1917. un 1918. gadā bija Igaunijas padomju republikas (analoģija ar Pētera Stučkas republiku Latvijā) Narvas izpildkomitejas priekšsēdētājs jeb pilsētas mērs. Jau vairākus gadus nacionāli noskaņotie igauņi nevar panākt ielas pārdēvēšanu, tam pretojas krievvalodīgās Narvas pašvaldība.
Neskatoties uz vēsturnieku un Igaunijas parlamenta - Rīgikogu - mudinājumiem, Narvai neizdodas atbrīvoties no padomju mantojuma. Pašreizējais Narvas mērs Aleksejs Jevgrafovs ir ietiepies un kārtējo reizi nevēlas nomainīt ielu plāksnītes ar komunistisko komunāru Alberta Augusta Tīmana un Anša Daumaņa (igauniski – Ancis Daumani) vārdiem. Šie abi vīri sarkanā terora laikā bija galvenie Narvas varasvīri.
Katrā ziņā arī latviešiem šāda sava tautieša iemūžināšana draudzīgās kaimiņvalsts kartē nav diez ko patīkama, jo pēc saviem varasdarbiem Igaunijā Daumanis 1919. gadā kļuva par Pētera Stučkas valdības Revolucionārās padomes locekli. Arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida jau 2018. gadā publiski prezentēja ielas plāksnīti ar uzrakstu „Kivilinna” (akmens pilsēta), kā vairums igauņu vēlas pārdēvēt Daumaņa ielu.
Vēl 2003. gada Igaunijas valdības Toponīmu (vietvārdu) padome rosināja Narvas pašvaldību atteikties no šo boļševistisko komunāru vārdiem, kuri sarkanā terora laikā parakstīja nāves spriedumu desmitiem Igaunijas patriotu, vēsta Igaunijas sabiedriskā televīzija. Narvas pašvaldība to atteicas darīt un 2019. gadā valdība atkal to atgādināja. Rīgikogu pat sāka izstrādāt speciālu likumu, kas ielu pārdēvēšanu neatstātu tikai vietvaru ziņā, kā tas ir pašlaik. Tomēr Narvas vietvarai Igaunijas prezidentes, parlamenta un vēsturnieku viedoklis un vēsturiskā patiesībā ir kā zivij ūdens.
Tikko Jevgrafovs atkal atteicās atbrīvoties no Daumaņa vārda, jo, pēc viņa ieskatiem, tikai atsevišķi politiķi subjektīvi vēlas no vēstures annālēm izdzēst cilvēka, kurš cīnījies par Igaunijas neatkarību, vārdu, vēsta Igaunijas televīzija.
Neskatoties uz to, risinājums beidzot tiks rasts, jo Rīgikogu izskata likumprojektu, ko varētu izmantot, lai pašvaldībām uzliktu par pienākumu mainīt ielu nosaukumus, kas tiek uzskatīti par nepiemērotiem. Parlaments grasās pieņemt likumu, kurš aizliedz par vietvārdiem izmantot to cilvēku vārdus, kuri ir rīkojušies pret Igaunijas Republiku.
Tikmēr Narvas Komunālās saimniecības komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Megi Igaunijas televīzijai paudis: „Cilvēki, kas atbalsta ielu pārdēvēšanu, paļaujas uz diezgan subjektīvu un pretrunīgi vērtētu informāciju. Pastāv pretēji viedokļi, saskaņā ar kuriem šie cilvēki (kuru vārdos nodēvētas ielas) aizsargāja Igaunijas neatkarību. Tā ir vēsture, bet pašvaldību tiesības pārdēvēt ielas nevar būt piešķirtas kaut kādām valsts struktūrām”.
Latviešu komunists Ansis Daumanis (1885-1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks, Narvas pilsētas galva. Pēc Krievijas boļševiku apvērsuma 1917. gada oktobrī viņš bija Sarkanās armijas 10. divīzijas un 16. armijas komandieris, kā arī Daugavpils cietokšņa komandants (1919). Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1919. gada sākumā Daumanis bija Padomju Latvijas armijas revolucionārās padomes loceklis un Kurzemes karaspēka grupas pavēlnieks, Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas 2. brigādes komandieris. Pēc Padomju Latvijas armijas likvidēšanas Daumanis kļuva par KPFSR (padomju Krievijas) 16. armijas revolucionārās padomes loceklis, kritis kaujā pie Brestas.
