Igaunijas prezidenti Kaljulaidu lamā par „sadarbību” ar gejiem un pieprasa viņas atkāpšanos
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pēdējā laikā vienu pēc otra parlamentam - Rīgikogu - pārstrādāšanai „met atpakaļ” likumprojektus, kas ir pretrunā ar Kopdzīves likumu un par dzīvesbiedriem uzskata tikai „tradicionālās ģimenes” (vīrieti un sievieti), nevis arī viendzimuma partnerus. Kaljulaida uzsver, ka likumi, kas diskriminē cilvēka dzīvesbiedrus, ir pretrunā valsts pamatlikumam, bet kaimiņvalsts konservatīvie spēki tam nepiekrīt.
25. jūnijā Kaljulaida atteicās izsludināt Likumu par diplomātisko dienestu, jo tajā nebija noteiktas sociālās garantijas diplomāta dzīvesbiedram, kas attiecības reģistrējis saskaņā ar Kopdzīves likumu. Likumā bija noteikts, ka dzīvesbiedra sociālās garantijas un aizsardzība ārvalstīs strādājošiem diplomātiem pienākas tikai sievai vai vīram no “tradicionālajām ģimenēm”, kas laulību noslēguši saskaņā ar Ģimenes likumu vīrieša un sievietes savienībā.
Pirms tam Rīgikogu nācās pārstrādāt vēl vairākus likumus – par pensijām, glābšanas dienestiem un citus, lai vienlīdzīgas tiesības būtu gan tradicionālo, gan netradicionālo ģimeņu dzīvesbiedriem, piemēram, saņemt medicīnisko informāciju par savu partneri.
Igaunijas parlaments speciāli izstrādā likumprojektus, kuros nav ietvertas vienlīdzīgas tiesības dzīvesbiedriem, kuri savas attiecības reģistrējuši vai nu saskaņā ar Ģimenes likumu, vai Kopdzīves likumu. Prezidente šādus likumus neizsludina un "atmet atpakaļ" pārstrādāšanai. Saprotams, ka tas nepatīk kareivīgajiem „tradicionālo vērtību” aizstāvjiem, sevišķi jau koalīcijā esošajai Konservatīvajai tautas partijai.
Tā šīs partijas pārstāvis – Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme 26. jūnijā paziņojis, ka prezidentes uzliktais veto Likumam par diplomātisko dienestu ir pretrunā ar viņas pilnvarām un tādēļ viņai būtu vai nu jāatkāpjas, vai arī viņu jāatstādina.
„Kadriorgas pilī (Igaunijas prezidenta rezidencē) rezidējošā un prezidenta algu saņemošā politiskā aktīviste nepieņēma likumu, no kura Rīgikogu apzināti, balstoties uz vērtībām, izslēdza atsauci uz Kopdzīves likumu. Tā ir likumīga tautas ievēlēta parlamenta politiska griba, un prezidentei nav iespēju domāt citādāk.
Kaljulaidas varavīkšņainais politiskais aktīvisms ir pretrunā ar konstitūciju. Tādēļ viņa neizsludināja pensijas reformu, Aizsardzības spēku likumu un Likumu par glābšanas dienestiem. Viņai nav tiesību uzlikt veto likumiem ar politisku argumentāciju. Tomēr viņa to visu laiku dara, un tas nozīmē, ka viņa pārkāpj konstitūciju un ļaunprātīgi izmanto savu varu. Tādēļ viņa ir jāatstādina no amata (te jāpiebilst, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ir tāda pati prezidenta ievēlēšanas kārtība kā Latvijā – prezidentu apstiprina valsts parlaments – red.)”.
Helme aizrunājies pat tiktāl, ka Kaljulaidu nosaucis par meli, kura nav pieņemama politiskajā kultūrā: : „Pirms 28 gadiem pieņemtajā Igaunijas konstitūcijā katrā gadījumā nebija ietverta iespēja pašreizējam agresīvajam mazākumam savai gribai pakļaut visus normālos cilvēkus”.
Jāteic, ka šī nav pirmā Helmes un Kaljulaidas saķeršanās. Pērn Kaljulaida paziņoja, ka Martins Helme „nav piemērots darbam valdībā”, pēc tam, kad viņš pērn augustā, uz laiku pildīdams iekšlietu ministra amatu, centās ar dažādiem safabricētiem argumentiem no darba atlaist Valsts policijas priekšnieku Elmāru Vaheru. Tas viņam neizdevās, jo Igaunijas premjers paziņoja, ka Valsts policijas priekšnieks nav zaudējis viņa uzticību. Jāteic, ka Igaunijas iekšlietu ministrs un arī Konservatīvās tautas partijas līderis ir finanšu ministra Martina Helmes tēvs Marts Helme.
Pagaidām abu politiķu – Kaljulaidas un Helmes – savstarpējie uzbrukumi bijuši tikai asās vārdu pārmaiņās un neviens no viņiem savu ietekmīgo amatu nav zaudējis.
