Pasaules gala kults: 15 gadu vecumā viņš mācījās dzīvi no jauna, citiem tā nepaveicās

Paslēpti mājā Austrālijā, Eildona ezera krastā aiz biezām koku lapotnēm un dzeloņstieplēm, septiņi bērni vienādos tērpos un blondi balinātiem matiem pabeidza savu ikrīta hatha jogas nodarbību, kad izdzirdēja kņadu.

Pēkšņi istabā iebrāzās policisti un sapulcēja kopā visus bērnus. Mirkli vēlāk viņus aizveda prom no ierastās vides un ieveda pavisam citā realitātē, kuru izprast 15 gadus vecajam Benam prasīja vairākus gadus.

Tajā brīdī 1987. gada augustā viņa pasauli veidoja Anne Hamiltone-Bairne (Anne Hamilton-Byrne) harizmātiska jogas instruktore, kura 60. gados pierunāja savus sekotājus iesaistīties kultā ar nosaukumu "Ģimene", vēsta "BBC".

Dalībnieki ticēja, ka Anne ir Jēzus Kristu reinkarnācija un, kad pienāks pasaules gals, viņi būs atbildīgi par izdzīvojušo pārizglītošanu. Benam un pārējiem bērniem sacīja, ka Anne ir viņu māte. Viņa iemācīja viņiem izvairīties no svešiniekiem un, ja kāds no viņiem, iespējams, pie ezera tuvotos, bērniem bija jāseko mantrai: "Nerdzēts, Nedzirdēts, Nezināms":

"Tu nedrīkstēji stāstīt nevienam no ārpuses, ka esi sektas loceklis. Ja man būtu ar viņiem saskare, mani pārbaudītu, vai neesmu kaut ko atklājis," stāsta Bens. Annes iekšējā loka pārstāvji, kas bija pazīstami kā "tantes", palīdzēja pieskatīt Benu un pārējos bērnus.

Viņi modās kopmītņu stila istabās un sekoja nemainīgai rutīnai: joga, meditācija, nodarbības, joga, meditācija, mājasdarbi, gulta. Lai gan 1987. gadā sektā bija tikai nedaudz bērnu, agrāk to bijis 28. Viņi pārtika no veģetāriem ēdieniem un tika regulāri sodīti.

"Tantes" bāza bērnu galvas zem ūdens un turēja plaukstas virs sveces liesmas līdz tās sāka degt, kamēr Anne, ja vien nebija prom kādā ceļojumā, sita bērnus ar augstpapēžu kurpēm. "Ar to bija pietiekami, lai atstātu nopietnas emocionālas traumas," saka Bens.

Viens no veidiem, kā Anne panāca kontroli pār citiem kulta locekļiem bija narkotiku lietošana. Bērniem deva dažādus nomierinošus līdzekļus. Pieaugušie un pusaudži bija spiesti piedalīties regulārās LSD ceremonijās. Anne domāja, ka šādā veidā viņa stiprinās savu sekotāju ziedošanos.

Lai gan Bens nepriecājās par šādu audzināšanu, tas bija viss, ko viņš zināja. "Izveidojot realitāti bērnam, viņam nav atskaites punkta. Nekādu salīdzinošu narratīvu nebija." Tas izmainījās brīdī, kad ieradās policija.

Pirmajā vakarā guļot gultā tālu no prom no Eildonas ezera, Bens domāja par visu, ko stāstīja, pārliecinoties, ka nav nav atklājis ko tādu, kas radītu nepatikšanas kultam. Pēkšņi viņš saprata, ka tam vairs nav nozīmes. Viņš pie Annes vairs neatgriezās: "Man šķiet, ka pirmo reizi mūžā es sapratu, ka esmu brīvs." Bet īstais darbs sākās tikai tad.

Bens uzzināja, ka viņa māte nav Anne un bērni nebija viņa brāļi un māsas. Daži bērni bija kulta locekļu atvases, bet citi bija bāreņi, kurus Anne bija adoptējusi. Un, protams, Anne nebija nekāda Kristus reinkarnācija.

Bens centās iekļauties skolā. Kad trīs no populārākajiem zēniem mēģināja viņu paņemt savā paspārnē, viņš tos atstūma. Draudzība bija kas tāds, ko Bens nepazina: "Kad tu veido draudzību, bieži tam ir noteikti iemesli, kopīgas intereses vai kopīgi uzskati par lietām, bet man nekā tāda nebija." 

Bens cieta no depresijas un pašnāvnieciskām domām, kad 1988. gadā skolas izbrauciena laikā par centrālo Austrāliju sasniedza lūzuma punktu. Viņš izplūda asarās, kad viņam pietuvojās skolotājs un atgādināja, ka pārējie bērni pazīst viens otru kopš bērnības.

"Tas prasīs laiku. Tev būs jāiemācās, kā ar viņiem saprasties. Viņi ir atvērti, bet darbs jādara tev," Benam sacījis skolotājs. Zēns šai domai no sirds pieķērās. Viņš sāka pētīt citu cilvēku uzvedību, analizēt viņu rīcības rezultātus un izdarīt secinājumus.

Tajā pašā laikā viņš pārcēlās no bērnunama uz audžu mājām un sāka iet uz baznīcu. Jaunajā pasaulē viņš arvien vairāk sāka justies kā mājās. Galu galā viņš apprecējās un viņam piedzima divi bērni. Tagad 18 un 20 gadus veci. Bens jau 22 gadus strādā IBM korporācijā.

2012. gadā viesojoties pie Bena, viņa vecmāmiņa, ar kuru viņš dzīves laikā pēc kulta pamešanas bija satuvinājies, uzdeva negaidītu jautājumu: vai viņš apciemotu Anni? Tobrīd Anne dzīvoja aprūpes namā un ārstējās no demences.

Viņa tā arī nepavadīja laiku cietumā. Vienīgais sods bija pieci tūkstoši dolāru par dokumentu viltošanu. Neesot bijis nekādu pierādījumu, lai sodītu sievieti par ko citu. Bens apciemoja Anni, taču viņa vīrieti neatcerējās.

Abi skatījās foto albumu viņas istabā, kur bija pilns ar Bena bērnības fotogrāfijām. Tā bija pēdējā reize, kad viņi satikās. Anne nomira 2012. gada jūnijā, 97 gadu vecumā. Lai gan Bens "nedejoja uz viņas kapa", viņš izjuta sava veida atvieglojumu.

Viņš uzskatīja, ka Anne bija ieslīgusi savās fantāzijāsm un nekad to nav nožēlojusi: "Viņa radīja melus un turpināja melot, nodarot kaitējumu cilvēkiem. Es zināju, ka viņa droši vien ir pāri tam, ko mēs saucam par nožēlu."

Visi "Ģimenes" bērni cieta no dažādām emocionālām traumām. Ar savu pastāvīgo darbu, sievu un bērniem, Bens uzskata, ka viņam ir paveicies. Šodien viņš raugās nākotnē.

Viņš ir izveidojis interneta vietni "Glābiet ģimeni", lai izglītotu cilvēkus par kultiem, totalitārām organizācijām un gribas brīvību. Tāpat viņš raksta grāmatu "Life Behind the Wire", kurā atspoguļo savas bērnībā gūtās atziņas par kulta domāšanas briesmām.