Igaunijas iedzīvotājus aicina pārtraukt uzturā lietot vairākus zivju veidus
Skarbā realitāte ir tāda: ja igauņi steidzīgi neizmainīs savus paradumus, var gadīties, ka pēc 50 gadiem vairs nebūs pat puse to zivju un jūras produktu, kurus mēs ēdam tagad, vēsta "Postimees".
Lai cīnītos ar šo problēmu, Igaunijas Dabas fonds izveidojis speciālu rokasgrāmatu, kurā apkopota informācija par dzīvotspējīgu zivju sugām.
"Piemēram, menca. Par to varam aizmirst. Mencu krājumi Baltijas jūrā ir nepielūdzami mazi. Notiek pārmērīga zveja, tiek ietekmēta vide. Pasaules zveja rada postošu ietekmi uz jūras vidi un tās iemītnieku populāciju," norāda Igaunijas Dabas aizsardzības fonda pārstāvis Jonass Plāns.
"Mēs, patērētāji, esam atbildīgi par zivju un jūras iemītnieku populācijas saglabāšanu. Izvēloties zivis, mēs ne tikai veidojam savu ēdienkarti, bet arī veidojam pasaules zveju. Diemžēl, pagaidām mēs neesam tikuši galā ar atbildību un šobrīd ir pienācis brīdis mainīt mūsu izvēli."
58 procenti pasaules zvejas produktu ir ļoti sliktā stāvoklī. Ar dažādm zvejas metodēm jūras vidē tiek nodarīti nozīmīgi zaudējumi.
Pēc Pasaules Dabas fonda pētījumiem, tikai 11 procenti no visiem noķertajiem jūras produktiem visā pasaulē ir ilgtspējīgas populācijas.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas analīze sniedz vēl bēdīgāku ainu – līdz 85 procentiem pasaules zivju krājumu ir vai nu pārmērīgi izķerti vai ir izvejotas maksimāli pieļaujamais daudzums.
Samazinoties savvaļas populāciju skaitam, zivju audzēšanas īpatsvars kļūst arvien svarīgāks. Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta veiktā aptauja liecina, ka 50 procenti Igaunijas iedzīvotāju uzskata lasi par savu iemīļotāko zivi.
Šis lasis galvenokārt tiek iegūts no Norvēģijas fermām. Diemžēl zivju fermas var radīts briesmas apkārtējai videi un tur ir arī ne visai labi dzīvnieku turēšanas apstākļi.
