Bulgārijā atklātas mūsdienu cilvēka senākās paliekas
Bulgārijas alā atrasti zobu un kaulu fragmenti, kas ir senākais pierādījums par mūsdienu cilvēka "Homo sapiens" klātbūtni Eiropā – pirms 45 000 gadu.
Atradumus Bačo Kiro alā Bulgārijas ziemeļos analizēja starptautiska zinātnieku komanda, un “tie datējami ar laiku, kad "Homo sapiens" pirmo reizi ieradās Eiropā no Tuvajiem Austrumiem un dzīvoja līdzās neandertāliešiem, kas ilga no 5000 līdz 10 000 gadu”, pavēstījis Bulgārijas Zinātņu akadēmijas profesors Nikolajs Sirakovs.
“Agrāk zinātnieki lēsa, ka šie notikumi bija laikā pirms 38 000 līdz 42 000 gadu,” teic Sirakovs. “Tagad mēs esam pierādījuši, ka tas notika agrāk.” Pētījums publicēts žurnālos "Nature" un "Nature Ecology & Evolution".
Bačo Kiro atrastās atliekas ir “senākie zināmie paraugi Eiropā, kas apliecina "Homo sapiens" klātbūtni”, paziņojis Parīzes institūts "College de France", kura divi profesori piedalījās pētījumā.
“Ierodoties Eiropā pirms aptuveni 45 000 gadu, mūsdienu cilvēki pakāpeniski sāka ieņemt vietu, kuru aizņēma neandertālieši,” teikts paziņojumā. “Paralēli aizņemot vietu, kuru apdzīvoja neandertālieši, viņi ("Homo sapiens") ietekmēja viņu uzvedību, pirms aizvietoja tos.” Laiks, kurā mūsdienu cilvēki un neandertālieši dzīvoja līdzās, joprojām ir plašu pētījumu un debašu lauks.
