Kaljulaida sarunā ar ANO ģenerālsekretāru pievērš uzmanību Covid-19 krīzes drošības riskiem
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu norādījusi, ka Igaunija, kas maijā būs ANO Drošības padomes prezidētājvalsts, Covid-19 pandēmijā saredz apdraudējumu drošībai.
"Igaunija savas prezidentūras laikā plāno uzturēt Covid-19 krīzi Drošības padomes redzeslokā, jo tā rada draudus pasaules drošībai," viņa uzsvērusi.
Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā īpaši neaizsargāti ir cilvēki konfliktu zonās, ANO ģenerālsekretārs iepriekš aicinājis ievērot globālu pamieru, lai pasargātu karu plosītās kopienas. Kaljulaida sarunā apliecinājusi, ka Igaunija atbalsta šo prasību.
Izklāstot Igaunijas prezidentūras mērķus, viņa pievērsusi uzmanību apstāklim, ka pandēmija parādījusi tehnoloģiju nozīmi un digitālās pasaules iespējas.
"Pirmo reizi vēsturē ANO Drošības padome apspriežas digitāli, video formātā. Igaunijai tā ir laba iespēja parādīt, kā pat tik ārkārtējos apstākļos iesaistīt valstis un nodrošināt efektīvu un caurskatāmu padomes darbību," norādījusi Kaljulaida.
"Šī krīze daudzas valstis pamudinājusi uzlabot savas tehnoloģiskās iespējas un attīstīt dažādus e-pakalpojumus, bet ir ļoti svarīgi nepieļaut digitālo plaisu, palīdzot tiem, kuriem nav iespēju veikt šādu lēcienu," viņa uzsvērusi, paužot cerību, ka Igaunija savas prezidentūras laikā spēs dalīties pieredzē šai jomā.
Igaunija arī plāno rosināt diskusijas par kiberdrošību un Eiropas drošību un turpināt runāt par starptautiskajām tiesībām un civiliedzīvotāju aizsardzību.
ANO ģenerālsekretārs savukārt izteicis Igaunijas prezidentei atzinību par viņas aktīvo lomu kustības "Katra sieviete, katrs bērns" līdzpriekšsēdētājas amatā, kurā viņa centusies pievērst uzmanību to cilvēku varonībai, kuri pēc pašu iniciatīvas mēģina uzlabot sieviešu un bērnu stāvokli.
Par Kaljulaidas un Gutērreša sarunu informē Igaunijas prezidentes preses dienests.
ANO Drošības padomē pavisam pārstāvētas 15 valstis, tai skaitā piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām - ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna, kā arī desmit nepastāvīgās dalībvalstis, no kurām katru gadu piecas tiek pārvēlētas uz divu gadu pilnvaru termiņu pēc reģionālā principa.
Drošības padomes nepastāvīgās locekles līdz ar Igauniju pašlaik ir Beļģija, Dienvidāfrikas Repubika, Dominikāna, Indonēzija, Nigēra, Sentvinsenta un Grenadīnas, Tunisija, Vācija un Vjetnama.
