Čehu mediji ceļ trauksmi: valstī esot iesūtīts krievu specdienestu slepkava ar indi

Sīkāk par šo, atsaucoties uz uzticamiem avotiem un Čehijas specdienestiem, Čehijas preses izdevumā “Respekt” šomēnes raksta valstī pazīstamais žurnālists, autors Ondrejs Kundra.

Saskaņā ar viņa pausto, pirms aptuveni trīs nedēļām Prāgas Vāclava Havela lidostā ar reisu no Krievijas ielidoja kāds Krievijas specdienestu darbinieks, kuram līdzi bijis koferis. Koferī savukārt atradusies ļoti indīgā, nāvējošā substance – ricīns.

Tās izpausmes un simptomi (ieelpošanas gadījumā) saskaņā ar ASV Slimību kontroles un novēršanas centra (CDC) sniegto informāciju ir: apgrūtināta elpošana, klepus, smagums krūtīs slikta dūša un drudzis.

Ricīnam nonākot gremošanas traktā, tiek būtiski traucēta tā un arī organisma darbība kopumā, iespējams, novedot pie personas nāves.

Saskaņā ar publicēto informāciju, vīrieti, kurš valstī iekļuvis ar diplomātisko pasi, aši, pa taisno uz vēstniecību eskortējuši Krievijas vēstniecības Čehijā pārstāvji.

Čehu žurnālista pausto sociālajos tīklos izplatīja arī Čehijā bāzētā Eiropas vērtību Drošības politikas centra  izpilddirektors Jakubs Janda:
 

Vai bažas par kārtējo indēšanas mēģinājumu?

Vienlaikus medijam esot izdevies noskaidrot, ka diviem no valsts politiķiem nekavējoties norīkota 24 stundu policijas apsardze.

Tie esot bijuši Prāgas mērs Zdeneks Hribs un Prāgas 6. apgabala mērs Ondrejs Kolars, raksta arī čehu medijs Praguemorning.cz. Medijam 22. aprīlī izdevies sazināties ar mēra administrāciju, kur gūts apstiprinājums, ka Zdeneku Hribu šobrīd apsargā policija.

Par apsardzes iemesliem sīkāki komentāri netika sniegti. Pilsētas mēra preses sekretāre Martina Vackova medijam Praguemorning.cz vien piebilda: “Saskaņā ar policijas lēmumu konkrētās, nozīmētās apsardzes metodes un iemesli netiks komentēti. Drošības apsvērumu dēļ mēram šobrīd ir liegts izmantot sabiedrisko transportu.”

Pastiprināto apsardzi medijiem pēcāk apstiprināja arī pats mērs, piebilstot, ka viņa dzīvībai draudot briesmas, taču sīkākus komentārus nesniedzot.

Jāpiebilst gan, ka Hribam pirms neilga laika tika adresēti draudi saistībā ar Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem, ziņo Praguemorning.cz.

Ondrejam Kolaram apsardze tikusi norīkota jau iepriekš. Abus politiķus vieno neseni kašķi ar Kremli.

Krievija jau paguvusi noliegt čehu medijos izskanējušos apgalvojumus. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs čehu izdevuma "Respekt" publikāciju nodēvējis par viltus ziņām.

Kas varētu būt sadusmojis Maskavu?

Lai arī pagaidām nav skaidrs, vai visa publicētā informācija tik tiešām atbilst patiesībai, kontekstam der zināt, ka attiecības starp Krieviju un Čehiju pēdējā laikā ir piedzīvojušas vairākus saspīlējumus.

Vēl februārī, par godu 2015. gada 27. februārī, Maskavā noslepkavotā Krievijas prezidenta Vladimira Putina opozicionāra Borisa Ņemcova nāves piektajai gadadienai, Prāgas mērs Zdeneks Hribs deva zaļo gaismu “Pod Kastany” laukuma pārsaukšanai par Borisa Ņemcova laukumu.

Šeit būtiska ir viena nianse – šajā vietā atradās un to kā oficiālo adresi izmantoja Krievijas vēstniecība Čehijā.

Pēc kāda laika medijos attiecīgi parādījās ziņas par to, ka Krievijas vēstniecība ir diskrēti mainījusi savu oficiālo adresi uz to, kur pašlaik atrodas Krievijas vēstniecības konsulārā daļa – Korunovacni ielu 36.

Vietējie mediji steigšus ziņoja, ka Krievijas vēstniecība šādu soli ir spērusi tikai lai izvairītos no nepieciešamības iekļaut dokumentos opozicionāra Ņemcova vārdā nosaukto laukumu, taču pati vēstniecība pārmeta presei “vienkārša tehniska soļa politizēšanu”, piebilstot, ka adrese galvenokārt mainīta praktisku apsvērumu dēļ.

Prāgā nesen novākta kārtējā PSRS karavadoņa statuja

Kā ziņo čehu medijs Praguemorning.cz un vairāki ārvalstu mediji, tostarp britu ziņu portāls Theguardian.com, aprīlī Prāgas lielākā 6. apgabala mērs Ondrejs Kolars lēma par Padomju armijas Otrā pasaules kara laika maršala Ivana Stepanoviča Koņeva statujas demontāžu.

Koņevs vadīja PSRS bruņoto spēku daļas, kas, kā vēsta Kremļa izpratne par vēsturi, atbrīvoja no nacistiskās Vācijas karaspēka lielu daļu Austrumeiropas. Maršals piedalījās arī cīņās par Prāgu un Berlīni 1945. gadā.

Pēcāk 1956. gadā Koņevs apspieda pretpadomju sacelšanos Ungārijā, savukārt 1968. gadā gatavoja PSRS invāziju toreizējā Čehoslovākijā.

Sarkanarmijas varoni (divkārtējo) godinošā statuja Prāgā tika uzslieta vēl 1980. gadā.

To 3. aprīlī novāca ar ceļamkrāna palīdzību, un šis process tika plaši aprakstīts un vizuāli atspoguļots gan vietējos, gan ārvalstu medijos. Plānots, ka Koņeva statuja turpmāk atradīsies muzejā.

“Koņevs ir ticis gāzts. Viņš celsies vēlreiz, tikai šoreiz – muzejā,” notiekošo komentēja apgabala mērs Ondrejs Kolars.

Debates par Koņeva statujas likteni notika jau gadiem. Statuja ne reizi vien pārcietusi arī dažādus vandaļu uzbrukumus.

Kā ziņo vācu medijs Dw.com ("Deutsche Welle"), vēl pagājušajā decembrī ap maršala statujas roku kāds bija aptinis cīsiņu virteni.

Lieki piebilst, ka šāda rīcība, kā jau tas ir ierasts, izsauca Kremļa dusmas.

Krievijas ārlietu ministrija oficiāli kritizēja izdarīto, nodēvējot statujas aizvākšanu par “nedraudzīgu vandālismu, ko paveikuši nekontrolējami vietvaras pārstāvji”.

Ministrija arī nāca klajā ar piedāvājumu pārdēvēt Prāgas vārdā nosaukto Maskavas metro staciju par Maršala Koņeva staciju. Līdzīgu atbildi savā nosodījumā piedāvāja arī Krievijas pareizticīgo baznīcas pārstāvji.

Prāgas pašvaldības darbības nopēla arī Čehijas prezidents Milošs Zēmans, sakot, ka apgabala mērs Kolars nelietīgi izmantojis Covid-19 krīzes apstākļus, lai veiksmīgi atbrīvotos no PSRS militārā varoņa statujas.

Par Skripaļu sāgu:

Čehijas medijos publicētās ziņas liek atcerēties teju tieši divus gadus vecos notikumus Lielbritānijā.

Sergejs Skripaļs - bijušais Krievijas specdienestu oficieris, dubultaģents - un viņa meita Jūlija 2018. gada 4. martā Solsberijā, Anglijā, tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā.

Lielbritānijas varasiestādes secināja, ka Skripaļiem uzbrukts ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Skripaļi tika hospitalizēti kritiskā stāvoklī, bet vēlāk atveseļojās.

Notikušais izvērtās starptautiskā ažiotāžā, noveda pie jaunām Krievijai noteiktām sankcijām un tika plaši, daudzpusīgi atspoguļots medijos. Sīkāk par incidentu var izlasīt šeit.