Skandalozās "zviedru pieejas" autors atklāj, ko tagad būtu darījis citādāk
Par Zviedrijas pieeju, vīrusa izplatības apturēšanu saucot par cilvēka individuālo atbildību un cerot, ka kolektīvā imunitāte palīdzēs uzveikt infekciju, ir dzirdējuši daudzi. Daži šo pieeju peļ, bet citi stingru ierobežojumu neieviešanu sauc par vispareizāko soli, lai nesagrautu ekonomiku. Epidemiologs Anderss Tegnels, kurš ir šīs stratēģijas autors, sniedzis interviju izdevumam “Nature”, skaidrojot savu pozīciju un komentējot notiekošo.
Pasaulē ir pauze, bet zviedri bauda dzīvi. Ainiņas Stokholmā marta beigās (2020. gads)
Jānorāda, ka Zviedrijas pieeju arī valsts iekšienē kritizē daudzi, Pagājušajā nedēļā 22 augstas specialitātes zinātnieki publicēja vēstuli zviedru laikrakstā “Dagens Nyheter”, norādot, ka veselības aprūpes sistēmas amatpersonu pieeja ir izgāzusies, un aicinot politiķus rīkoties, lai ieviestu stingrākus ierobežojumus. Zinātnieki vērsa uzmanību uz faktu, ka vīruss ieperinājies veco ļaužu aprūpes namos, laupot daudzu senioru dzīvības, kā arī norādot, ka Zviedrijā mirstība no koronavīrusa ir krietni augstāka nekā citās ziemeļvalstīs.
Stratēģijas autors ir Andrss Tegnels, kura rekomendācijas ievēro Zviedrijas valdība. Viņš norāda, ka cilvēki pārvērtē to, cik unikāla ir Zviedrijas pieeja, jo tāpat kā citām valstīm, arī Zviedrijas mērķis ir izlīdzināt saslimušo līkni un palēnināt vīrusa izplatību, cik vien iespējams, jo pretējā gadījumā veselības aprūpes sistēma var sabrukt. Taču viņš uzsver, ka šī slimība nevar būt nedz apturēta, nedz izskausta vismaz līdz brīdim, kamēr ir izstrādāta efektīva vakcīna.
“Zviedrijas likumi par infekcijas slimībām lielākoties ir balstīti uz brīvprātīgiem pasākumiem – uz individuālo atbildību. Tajā skaidri noteikts, ka pilsonis ir atbildīgs par slimības neizplatīšanu. Tas ir pamats, no kura mēs sākām, jo mums nav daudz juridisku iespēju pašreizējo likumu ietvaros slēgt pilsētas Zviedrijā. Karantīna var tikt ieviesta atsevišķiem cilvēkiem vai mazām teritorijām, piemēram, skolai vai viesnīcai, bet mēs [juridiski] nevaram slēgt veselu ģeogrāfisku apgabalu,” viņš skaidro.
Vaicāts, uz kādiem zinātniskiem pierādījumiem ir balstīta šī pieeja, Tegnels norāda – šādu slimību gadījumā ir grūti runāt par zinātnisku pamatu, jo mēs daudz ko nezinām un mācāmies, darot dienu no dienas.
Viņaprāt, robežu slēgšana ir muļķīgs solis, jo Covid-19 tagad ir katrā Eiropas valstī. Lielākas bažas Zviedrijas amatpersonām rada tieši pārvietošanās valsts iekšienē.
Tegnels stāsta, ka lēmumus Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra pieņem tā: “Aptuveni 15 cilvēki no aģentūras katru rītu satiekas un atjaunina lēmumus un ieteikumus, balstoties uz savāktajiem datiem un to analīzi. Divas reizes nedēļā mēs runājam ar amatpersonām no reģioniem.”
“Lielākās diskusijas šobrīd ir par veco ļaužu aprūpes namiem, kur reģistrēts bēdīgs koronavīrusa uzliesmojums. Tas ir sekmējis to, ka mirstība Zviedrijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs. Izmeklēšana notiek, jo mums ir jāsaprot, kuras rekomendācijas netika ievērotas un kāpēc,” viņš skaidro.
Vaicāts, vai, viņaprāt, Zviedrijas pieeja ir veiksmīga, viņš saka: “Pagaidām to ir grūti zināt, ir tiešām pārāk agri [spriest]. Katrai valstij vienā vai otrā veidā ir jānonāk pie pūļa imunitātei [kad augsts sabiedrības procents ir imūns pret vīrusu un neizplata to tālāk tiem, kuri nav imūni], un mēs to esam iecerējuši sasniegt citā veidā,” viņš skaidro.
Viņš norāda, ka ir bijis pietiekami daudz signālu, kas parāda, ka pūļa imunitāte var būt iedarbīga, jo līdz šim ir pasaulē ir ziņots par vien dažiem atkārtotas inficēšanās gadījumiem. Lai arī nav zināms, cik ilga būs šī imunitāte, tomēr ir skaidrs, ka imūna atbilde ir, norāda speciālists.
Vaicāts, ko būtu darījis citādāk, Tegnels atbild: “Mēs par zemu novērtējām problēmas aprūpes namos, un to, kā tiks ieviesti pasākumi. Mums vajadzēja to kontrolēt rūpīgāk.” Tomēr viņš norāda, ka valsts veselības aprūpes sistēma, uz kuru tiek izdarīts neierasts spiediens, līdz šim vienmēr bija priekšā saslimušo līknei.
Viņš aizvien norāda, ka ir apmierināts ar izvēlēto stratēģiju. “Mēs zinām, ka Covid-19 ir ļoti bīstams veciem cilvēkiem, kas, protams, ir slikti. Bet raugoties uz pandēmijām, ir arī daudz sliktāki scenāriji nekā šis. Lielāka daļa mūsu pašreizējo problēmu ir radušās nevis slimības dēļ, bet tāpēc, ka dažās vidēs pasākumi netika ieviesti pareizi: vecāka gadagājuma cilvēku nāve ir milzīga problēma un mēs smagi cīnāmies,” viņš saka.
Epidemiologs piebilst: “Vēl jo vairāk dati šobrīd rāda, ka gripas epidēmija un ziemas norovīruss šogad ir samazinājušies, kas nozīmē, ka mūsu sociālā distancēšanās un roku mazgāšana darbojas. Un ar “Google” starpniecību mēs redzējām, ka zviedru kustība ir dramatiski mazinājusies. Mūsu brīvprātīgajai stratēģijai ir patiess efekts,” viņš ir pārliecināts.
Kā zināms, Zviedrijā nav stingru karantīnas vai pašizolācijas noteikumu, kādi ir lielā daļā Eiropas valstu. Bāri, restorāni, veikali un skolas joprojām ir atvērti. Tiesa, ir aizliegta vairāk nekā 50 cilvēku pulcēšanās, kā arī aprūpes namu apmeklējumi, bet sociālā distancēšanās ir vien ieteicama, nevis ar likumu noteikta.
Zviedrija uzstāj, ka tās stratēģija ir pareiza, jo cilvēkiem ilgtermiņā ir "jāsaprot un jāpieņem" ierobežojošie pasākumi, nevis jābūt spiestiem tiem pakļauties. "Ja visi uzņemsies atbildību, mēs kopā to pārvarēsim," saka zviedru premjerministrs Stefans Levēns. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka Zviedrijas iedzīvotāji uzticas valdībai, kas nozīmē, ka viņi ievēro ieteikumus.
