Negantākā mēle Krievijā - Ksenija Sobčaka. No viņas baidās, par viņu smejas

Viņas asā mēle ir sagādājusi ne mazums problēmu, taču arī pavērusi plašas karjeras iespējas un ļāvusi iemantot cieņu. Pēc smaga profesionāla kritiena savas politiskās darbības dēļ pirms vairākiem gadiem Ksenija Sobčaka atkal atgriezusies izredzēto augšgalā, vadot jaunu sarunu šovu Krievijas federālajā televīzijā. Runā, ka šī atgriešanās esot bijusi cena par viņas piedalīšanos farsā – it kā neatkarīgajās prezidenta vēlēšanās.

Sarežģītā bērnība un trakulīgie jaunības gadi

1981. gadā dzimusī Ksenija Sobčaka jau izsenis ir viena no apspriestākajām personām ne tikai Krievijas šovbiznesā, bet šad tad arī politikā. Nākusi no visai prominentas un valsts varai pietuvinātas ģimenes, dažas durvis, kuras citiem šajā plašajā valstī ir ciet, viņai bija vaļā, taču pati žurnāliste, politiķe, rakstniece, aktrise, publiciste, sociālo tīklu zvaigzne un ballīšu lauvene stāsta, ka ģimenē ne viss bijis vienkārši.

Piemēram, māte Ludmila Narusova viņu bērnībā nekad neslavēja. Vai, ja slavēja, tad darīja to šādi: “Tu, protams, esi malacis, bet...” Šāds audzināšanas modelis, viņasprāt, esot norūdījis raksturu un palīdzējis ignorēt to, kas tiek runāts aiz muguras. Ko tas nodarījis sievietes pašapziņai, varam tikai minēt, tomēr ik pa brīdim par savām attiecībām ar māti viņa izsakās arī publiski. Pirms dažiem gadiem Sobčaka teikusi: “Mana māte bija ļoti stingra. Visa mana bērnība tika veltīta cīņai ar mammu. Tēvs mani sauca par “savu ģimenes Čečeniju”. Es ar visiem spēkiem cīkstējos par savām tiesībām uz privāto telpu un to, lai neviens nelasītu manas dienasgrāmatas.”

Viņas tēvs, pirmais demokrātiski ievēlētais Sanktpēterburgas mērs, bijušais tagadējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšnieks un, kā nereti dēvē mediji, pat viņa politiskais mentors, Ksenijas dzīvē spēlējis lielu lomu, turklāt abi esot lieliski sapratušies. Sobčakas radinieki iepriekš izteikušies, ka viņa jau bērnībā bija sarežģīta un ar ārkārtīgi negantu mēli. Reiz tēvs viņu vēlējies nopērt par nepieņemamu uzvedību, uz ko meitene paziņojusi: “Atradies te demokrāts!”

Kad Ksenijai bija 18 gadu, tēvs Anatolijs Sobčaks pēkšņi devās mūžībā, taču spekulācijas par viņa nāves apstākļiem nerima. Oficiālais slēdziens liecināja, ka viņš viesnīcas istabiņā Svetlogorskā nomira sirdslēkmes dēļ, taču Sobčakas māte pieprasīja veikt atkārtotu autopsiju, kuras rezultātus publiski nekad neatklāja. Slēdziens glabājas “drošā vietā” ārvalstīs, un presē pat izskanējuši minējumi, ka tas ir Sobčaku ģimenes izdzīvošanas drošības garants Krievijas viļņainajos ūdeņos.

Notikusī nelaime gan nemainīja Sobčakas attiecības ar māti. Reiz pat slavenība izteicās, ka nekad mātei nepiedos viņas autoritārās audzināšanas metodes. Arī tagad nekas daudz nav mainījies. “Mammai ļoti patīk kritizēt mani arī vīra klātbūtnē... Es saprotu, ka viņa visu mūžu gribējusi, lai es būtu vislabākā, taču šai medaļai ir arī otra puse. Nekad nedzirdēju uzslavas, kuras tik ļoti vēlējos dzirdēt. Negribu, lai man ar dēlu arī tā būtu. Ļoti gribētu iemācīties palaist vaļā, nekritizēt, pieņemt dēlu tādu, kāds viņš ir, patīk man tas vai ne,” viņa teica 2018. gadā, kad bija precējusies ar vīru Maksimu Vitorganu, kas ir viņas dēla tēvs. Pāris izšķīrās pagājušajā gadā.

Neraugoties uz to, ka Ksenija vecāku mājas pameta jau 17 gadu vecumā un steidzās mesties vētrainajā ballīšu pasaulē, viņa ieguvusi labu izglītību. Savas skolas gaitas viņa sāka angļu skolā, paralēli mācībām darbojās baleta grupā un Ermitāžas mākslas skolā. Lai arī vecāki vēlējās, lai meita ietu tēva pēdās un studētu jurisprudenci, Ksenija uzskatīja, ka vairāk par tēti šajā jomā nespēs sasniegt, tāpēc bakalaura grādu ieguva starptautisko attiecību fakultātē un maģistrantūrā studēja politoloģiju. Pēc tam viņa turpināja mācības, taču nepabeidza un pie jauniem akadēmiskiem tituliem netika.

Pirmo reizi meitenes vārds presē izskanēja 16 gadu vecumā, kad kādā tabloīdā tika publicēta ziņa, ka Sanktpēterburgas mēra meita esot nolaupīta. Vēlāk viņa sev preses uzmanību pievērsa, iesaistoties attiecībās ar krietni vecāku vīrieti. Lai arī vecāki visādi centās pasargāt meiteni no nesaudzīgās preses, daudziem šķita, ka bulvārpreses slava Kseniju uzkurina vēl vairāk, pamudinot uz aizvien jaunām provokācijām un divdomīgiem izgājieniem.

Drīz vien jaunā sieviete izpelnījās ballīšu lauvenes statusu, un nereti viņu pat salīdzināja ar ASV saviesīgo burziņu zvaigzni Parisu Hiltoni. Sobčaka neizlaida teju nevienu sabiedrības krējuma ballīti. Jaunā un trakulīgā sieviete arī nekautrējās pozēt atklātās fotosesijās vīriešu žurnālos. Māte meitas nekautrīgo uzvedību dēvēja par bērnības traumu izpausmēm un bija pārliecināta, ka šiem manevriem nebūs ilgs mūžs. Vēlāk, atskatoties uz vētrainajiem jaunības gadiem, sieviete izteikusies, ka bija šausmās divtūkstošo gadu sākuma “kokaīna glamūra” dēļ, taču tas bijis veids, kā izdzīvot modernajā Maskavā.

Zvaigzne arī presei atzinās, ka neslēps savus vētrainās jaunības izgājienus no dēla Platona. “Šodien es sev patīku labāk nekā pirms desmit gadiem, taču tas nenozīmē, ka ballīšu lauvenei nebija jāpastāv. Tas bija pieaugšanas un pieredzes gūšanas periods; tā arī biju es. Un man nešķiet pareizi no tā atteikties, jo es šos gadus esmu izdzīvojusi un guvusi baudu tāpat, kā tagad gūstu baudu no dēla dibena slaucīšanas,” nesen izteikusies nu jau nobriedusī, prātīgā un viedā Ksenija.

Darbs un politiskā darbība

Lielais karjeras izrāviens Sobčakai sākās 23 gadu vecumā, kad viņa tika izraudzīta par vienu no skandalozā televīzijas projekta Dom-2 vadītājām. Šovs turpinās aizvien, tajā dzimušas vairākas šobrīd Krievijā pazīstamas personības, taču Sobčaka to pārstāja vadīt 2012. gadā. Projekts savā slavas pīķa stundā bija sensacionāls – cilvēki Krievijā un ārpus tās dedzīgi sekoja līdzi dalībnieku attiecību problēmām, kašķiem un citām izdarībām.

Reti kurš jaunietis nesapņoja nokļūt perimetra otrā pusē. Darbs Dom-2 atnesa arī milzu popularitāti Sobčakai, kura tur demonstrēja spēju izteikties asi, kodolīgi un asprātīgi, bieži vien dalībniekiem veltot skarbus vārdus. Šajā laikā, ditūkstošo gadu sākumā, viņas karjera attīstās kosmiskā ātrumā. Viņa ir visur, teju vai katrā televīzijas kanālā, uz žurnālu vākiem, bulvārpreses slejās. Visur!

Sasniedzot 30 gadu vecumu, Sobčakai parādījās nepārvarama vēlme izcīnīt jaunas cīņas. Citādāk grūti izskaidrot viņas nonākšanu valsts varas opozīcijas atbalstītāju rindās, kam sekoja pamatīgs domino efekts. Sobčaka 2012. gadā īsi pirms Putina inaugurācijas tiek aizturēta par “pulcēšanās noteikumu pārkāpumu”, tiesa viņu atzīst par vainīgu un piespriež 1000 rubļu (14,5 eiro) sodu. Mēnesi vēlāk viņas dzīvoklī notiek kratīšana, kas saistīta ar izmeklēšanu par nekārtību rīkošanu kādas opozicionāru rīkotas protesta akcijas laikā.

Viņas dzīvoklī atrod miljonu eiro, 480 tūkstošus dolāru un 480 tūkstošus rubļu skaidrā naudā. Drīz vien varasiestādes Sobčaku sāk turēt aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, tomēr izmeklētāji spiesti secināt, ka nauda nopelnīta likumīgi un nekādi pārkāpumi pret valsti nav konstatēti. Izmeklēšanas komiteja paziņo, ka konfiscētā nauda tiks atgriezta Sobčakai, tiesa gan, bezskaidrā veidā. Komentējot izmeklēšanas rezultātus, Sobčaka ironiski izteicās, ka garastāvoklis viņai ir “miljons dolāru vērtībā”, un piebilda, ka visvairāk viņu sarūgtina fakts – neviens viņai, visticamāk, neatvainosies par iepriekš paustajām apsūdzībām. Tomēr šajā laikā cits pēc cita sāk atbirt federālās televīzijas projekti, kuros viņa darbojās.

Turpmākajos gados viņa izmēģina spēkus mazākos telekanālos Krievijā un Ukrainā un ir kāda glancēta žurnāla galvenā redaktore. Tāpat milzu popularitāti gūst sociālie tīkli, un parādās jauna profesija – inlufenceris. Sekotāju Sobčakai netrūkst, tāpēc viņa, kā jau katra slavenība, reklamē tur visu, ko vien var. Un tomēr šo laiku pamatoti var dēvēt par zemāko punktu viņas karjerā.

2017. gadā 36 gadu vecumā Sobčaka atkal sevi piesaka skaļi, izvirzot savu kandidatūru 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, kurās, protams, uzvarētājs visiem bija zināms jau iepriekš. Viņa aicina balsot par sevi, lai nobalsotu pret pārējiem kandidātiem. Kritiķi gan nereti viņas opozicionārajās darbībās turēja aizdomās Kremli un pat dēvēja Sobčaku par Kremļa ielikteni, jo bez zināmas labvēlības tik viegli kurš katrs kļūt par prezidenta amata kandidātu nevar.

Viņa atkal tiek intervēta lielajos televīzijas kanālos, piedalās debatēs un kritizē līdzšinējo varu. Lai arī nereti Sobčaka tiek salīdzināta ar ledus karalieni un bieži viņai tiek pārmests tīri cilvēcīgu emociju trūkums, politiķe kādās kandidātu debatēs, netiekot pie vārda sev atvēlētajā laikā, izplūst asarās un aiziet prom no studijas. Šādu Kseniju cilvēki vēl nebija redzējuši.

Savukārt Sobčakas māte intervijā BBC uz jautājumu, vai nebaidās par meitas lēmumu kandidēt, izsakās šādi: “Protams. Cilvēkiem ar pretējiem uzskatiem šobrīd dzīvot [Krievijā] ir ļoti bīstami. Un Borisa Ņemcova (2015. gadā uz tilta pie Kremļa brutāli nogalinātais Putina kritiķis un opozīcijas protestu līderis – Red.) liktenis optimismu nevairo.” Žurnālists mātei arī vaicā, ko viņa ieteiktu meitai, uz ko Ludmila atbild: “Ksenija ir patstāvīgs cilvēks ar saviem uzskatiem. Domāju, ka viņa mani cenšas pasargāt, jo ļoti reti stāsta par savām problēmām. Pēc rakstura viņa ir līdzīga tēvam. Arī viņš, pieņemot lēmumus, varēja mani uzklausīt, tomēr vienmēr gāja līdz galam, kad lēmums jau bija pieņemts. Mans uzdevums, dzīvojot ar šiem diviem Sobčakiem, bija atvieglot viņu dzīvi, ikdienu, uzklausīt, bet neiejaukties.”

Šajā cīņā viņa paliek ceturtā no astoņiem kandidātiem. Par Putinu saskaņā ar oficiālajām ziņām nobalsojuši 77% iedzīvotāju, Sobčakai izdodas savākt 1,68% vēlētāju balsu.

Izskats un asā mēle

Nereti viņas darbības un aso izteikumu kritika nobīdās no lietas būtības un sit pa Ksenijas sāpīgo vietu – izskatu. Tiesa gan, laika gaitā pret šiem uzbrukumiem viņai izstrādājusies spēcīga imunitāte, tāpēc nereti viņa ironizē par sevi un apspēlē savai ārienei veltītās dzēlības. Intervijā pie pazīstamā žurnālista Vladimira Poznera uz jautājumu, vai viņa ir apmierināta ar savu izskatu, Sobčaka godīgi atbildēja: “Nē...”

Zīmīgi, ka šis trumpis pret sievieti tiek izspēlēts bieži. Rietumu pasaulē komentāri par citu cilvēku izskatu netiek uzskatīti par labo toni, un visbiežāk šādas piezīmes tiek izteiktas anonīmi, turpretī Krievijā šis temats it nemaz nav tabu. Viņa tiek saukta par zirga ģīmi, un viņas asie izteikumi bieži tiek skaidroti ar kompleksiem izskata dēļ.

Īpaši tad, ja viņa pamanās aizskart kādu skaistuma standartiem atbilstošu personību. Piemēram, Dom-2 popularitāti ieguvusī Viktorija Boņa pēc kādas dzēlīgas Ksenijas piezīmes nekautrējās paziņot, ka Sobčakas neglītais izskats pilnībā atspoguļo viņas iekšējo pasauli un nākamajā dzīvē viņa būs “krokodils vai žurkulēns”.

Reiz viņa atzina, ka jau bērnībā cietusi savas ārienes dēļ, jo vienaudži nav laiduši garām iespēju pajokot un paņirgāties. Citi, tostarp pašas mamma, viņai teikuši: “Ksjuša, lūdzu, ņem vērā. Ja neesi pārāk glīta, tad nedrīksti būt dumja.” Sobčaka vēlāk intervijās teikusi: “Es nevaru izmainīt savu izskatu. Nē, nu, es varu, bet tad man nāksies pusdzīvi pavadīt, veicot operācijas. Lai arī es vienmēr esmu zinājusi, ka esmu neglīta, man nekad nav bijis problēmu ar vīriešu uzmanību.”

Runājot par savu aso mēli, slavenība Pozneram vaļsirdīgi sacīja: “Mani virza patiesa vēlme izdarīt ko labu, pateikt ko pareizu, taču reizēm man tas sanāk neveikli. Vai nu cilvēki mani ne tā saprot, vai izskatos tā, it kā man būtu vienalga. Taču tā tas nav. Acīmredzot es nevaru parādīt, cik dziļi izjūtu dažas lietas. Iespējams, es šādā veidā norobežojos no tā, kas man ir svarīgs.”

Atgriešanās

Jau 2019. gadā internetā tika publicēts treileris, pēc kura varēja secināt, ka gaidāma Sobčakas atgriešanās “lielajā televīzijā”. Video drīz vien pazuda, bet spēkā pieņēmās spekulācijas, kas būs Ksenijas jaunā nodarbošanās. Izskanēja, ka viņa nevis vadīs jaunu raidījumu, bet ies talkā Dmitrijam Borisovam vadīt sarunu šovu Pustj govorjat (Lai runā), taču 2020. gadā tapa zināms, ka tas tomēr būs jauns projekts Pirmajā kanālā ­– Dok-Tok.

Žurnāliste paskaidroja, ka šis būs jauns sarunu raidījumu formāts, kurā tiek apskatīti sabiedrībai svarīgi temati, kas papildināti ar reālistiskām notikumu rekonstrukciju filmām. Tomēr pirmais raidījums, kas skatītāju vērtējošajai acij tika nodots februāra sākumā, guva plašu sabiedrības kritiku. Sociālos tīklus pārpildīja neglaimojoši izteicieni par redzēto. Kā attīstīsies žurnālistes karjera un vai viņai izdosies atkal nonākt profesionālajās virsotnēs, parādīs laiks.