Jaunā vīrusa brīnumstāsts: kā Taivānai tik veiksmīgi izdodas tikt galā?

Inficēto skaits visā pasaulē tuvojas jau diviem miljoniem, taču, raugoties uz statistiku, rodas sajūta, ka vīruss Taivānai metis līkumu, lai gan vēl janvārī vairāki eksperti pauda bažas, ka šajā teritorijā varētu būt lielākais gadījumu skaits ārpus kontinentālās Ķīnas. Kā gan tā?

Jāuzsver, ka nekādas maģijas vai mistikas šajā stāstā nav – starptautiskie eksperti, kuri analizē situāciju, slavē Taivānu par tās spēju ātri sagatavoties, reaģēt un sākt darīt.

Oregonas Valsts universitātes sabiedrības veselības profesors Čunhuejs Či skaidro: “Pēc smagās mācības, kuru Taivāna guva SARS epidēmijas laikā 2003. gadā, tā ir vairāk sagatavota koronavīrusa uzliesmojumam, nekā citas valstis.”

Izrādās, ka Taivāna, kurai nav pārstāvniecības Pasaules Veselības organizācijā, (PVO) sāka pārbaudīt visus no Uhaņas ieceļojušos pasažierus jau 31. decembrī – dienā, kad publiski izskanēja ziņas par nezināmu vīrusu šajā Ķīnas pilsētā. Taivānas amatpersonas tagad met akmeņus PVO dārziņā, sakot, ka dažas dienas pēc tam brīdināja organizāciju par jauno vīrusu un faktu, ka cilvēks var inficēt cilvēku, taču tas esot ticis ignorēts.

Pēc tam, kad Ķīnas kontinentālajā daļā sāka pieaugt inficēšanās gadījumu skaits, salas valdība aizliedza iebraukt cilvēkiem no Ķīnas, Honkongas un Makao, vēstī “Deutsche Welle”. Tāpat varasiestādes paredzēja, ka drīz sāksies liels pieprasījums pēc maskām, tāpēc valdība sāka plānot esošos krājumus – Taivānas pilsoņi katru nedēļu var doties uz noteiktām aptiekām visā salā, lai iegādātos noteiktu daudzumu masku. Šo pieeju, kā skaidro Či, aizguva arī Dienvidkoreja un Francija.

Profesors norāda: “Taivāna izmantoja savas ražošanas nozares spēkus un ieguldīja aptuveni 6,8 miljonus dolāru (seši miljoni eiro), lai izveidotu 60 masku ražošanas līnijas. Tas palielināja Taivānas masku ražošanas jaudu no 1,8 miljoniem līdz astoņiem miljoniem dienā. Tas tika nodēvēts par “Taivānas masku brīnumu”,” skaidro profesors.

Tehnoloģijas ātrai inficēto identificēšanai

Taivānas vadība arī lika lietā tehnoloģijas, lai palīdzētu medicīnas personālam identificēt un izsekot iespējamos inficētos, kā arī augsta riska cilvēkus – valdība izseko personas, kurām jābūt obligātajā 14 dienu karantīnā, lai pārliecinātos, ka neviens nepārkāpj noteikumus, izlavoties ārā no savām mājām. Zīmīgi, ka tiem, kuri ir karantīnā, tiek sniegts valdības atbalsts – vietējo pašpārvalžu pārstāvji nogādātā karantīnā esošajiem pakas ar pašu nepieciešamāko, piemēram, ēdienu un grāmatas.

Tiem, kuriem jābūt karantīnā, tiek sniegts arī finansiāls atbalsts 30 dolāru apmērā par katru dienu, kas jāpavada izolācijā. Šāda pieeja sekmē to, ka cilvēki daudz godīgāk ziņo par saviem simptomiem, jo nepastāv risks, ka divu nedēļu izolācijas periodā nāksies palikt bez ienākumiem.

“Tas ir veids, kā demokrātijās rīkojas karantīnas laikā, un tas ļoti atšķiras no pieejām, kuras izvēlas autoritatīvas varas,” skaidro ASV Stenfordas universitātes sabiedrības veselības politikas eksperts Džeisons Vangs.

Taivānas valdība jaunā koronavīrusa uzliesmojuma laikā pamanīja arī lielus pūliņus, kas tika veltīti dezinformēšanai sociālajos tīklos, par ko tur aizdomās Ķīnu, ko pierāda rakstības īpatnības, kas raksturīgas kontinentālajai Ķīnai un kuras Taivāna netiek lietotas. Līdz ar to daudz tika darīts, lai ātri informētu savus pilsoņus. 

Lai gan Pekina bloķē Taivānas mēģinājumus atgriezties dalībā PVO, Vangs saka, ka Taivāna turpina dalīties savā pieredzē ar citām valstīm. Savukārt Či saka: “Manuprāt, PVO Taivāna ir vairāk vajadzīga, nekā Taivānai vajadzīga PVO cīņai pret vīrusu.”

Lai gan PVO tieši nekārto lietas ar Taivānu un atzīst tikai Pekinu, Taivānai agrāk tika bieži atļauts piedalīties ikgadējās asamblejās un sanāksmēs kā novērotājai. Taču pēdējos gados, pateicoties Ķīnas ietekmei, Taivānas dalība PVO norisēs ir stipri ierobežota.

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.

Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.

Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.