Pētnieki pavēsta, cik ilgi būtu labi saglabāt ierobežojumus Covid-19 dēļ

Honkongā bāzētie pētnieki secinājuši, ka Ķīnas valdības īstenotie agresīvie cilvēku ikdienu ierobežojošie pasākumi palīdzēja tikt pāri pirmajam uzliesmojuma vilnim valstī, tomēr otrā viļņa draudi ir pavisam īsti.

“Lai arī šie kontroles pasākumi, šķiet, ir mazinājuši jaunu inficēšanās gadījumu skaitu līdz ļoti zemam līmenim, bez kolektīvās imunitātes pret Covid-19 jaunu gadījumu skaits viegli varētu sākt atkal pieaugt, jo uzņēmumu, rūpnīcu un skolu darbība pakāpeniski tiek atsākta, kā dēļ cilvēki atkal nonāks saskarsmē viens ar otru, īpaši ņemot vērā risku, ko rada no ārvalstīm importētie gadījumi, jo Covid-19 turpina izplatīties pasaulē,” saka profesors Džozefs Tī Vu no Honkongas Universitātes, kas vada pētījumu.

Šobrīd Ķīna ir mainījusi vīrusa reproducēšanās gadījumu skaitu – skaitli, cik cilvēkiem viens saslimušais nodod vīrusu. Ja iepriekš tas bija no diviem līdz trim, tad tagad vietās, kur epidēmijas apmēri sarūk, tas ir noteikts zem viena. Tomēr zinātnieki brīdina, ka tad, ja dzīve pārāk ātri ieies vecajās sliedēs un kontroles pasākumi tiks atcelti pārāk strauji, šis skaitlis atkal var sākt pieaugt. Līdz ar to valdībām vajadzētu rūpīgi uzmanīt, kāda ir reālā situācija.

Vu norāda: “Lai arī tādi kontroles pasākumi kā fiziskas distances ieturēšana un cilvēku uzvedības maiņa kādu laiku, visticamāk, vēl būs spēkā, līdzsvara atrašana starp saimnieciskās darbības atsākšanu un šī skaitļa saglabāšanu zem viens, visticamāk, ir labākā stratēģija, kamēr nav pieejama efektīva vakcīna.”

Pētījuma arī secināts, ka mirstības līmenis Ķīnas vidienē bija mazāks par vienu procentu, kamēr Hubei provincē, kur sākās epidēmija, tas sasniedza teju sešus procentus. Šis līmenis bijis atkarīgs arī no katras provinces ekonomiskās labklājības, no kā savukārt atkarīga veselības pakalpojumu pieejamība.

Pētnieki uzsver, ka pat vislabklājīgākajās Ķīnas metropolēs kā Pekina un Šanhaja veselības aprūpes resursi ir ierobežoti, tāpēc, pieaugot pieprasījumam pēc tā, atkal atsāksies grūtības. “Mūsu atklātais izgaismo, cik svarīgi nodrošināt, lai vietējās veselības aprūpes sistēmās būtu pietiekams resursu un personāla daudzums, kas sekmētu ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita samazināšanos,” sacīja pētījuma vadošais autors Gabriels M Leungs.

Pētījumā izmantoti vietējās Veselības komisijas dati par apstiprinātiem Covid-19 gadījumiem laika posmā no janvāra vidus līdz 29. februārim četrās pilsētās – Pekinā, Šanhajā, Šeņdžeņā un Veņdžou, kā arī desmit Ķīnas provincēs bez Hubei, kur bija lielākais reģistrēto gadījumu skaits. Secinājumi liek mudināt ieviestos pasākumus atvieglot pakāpeniski, saka pētnieki.

Ja infekciju daudzums atkal sāktu pieaugt, tas varētu radīt vēl lielākus zaudējumus, viņi saka. 

Līdz ar to līdzsvara meklēšana starp ekonomikas atjaunošanu un dažu kontroles pasākumu saglabāšanu ir optimālā stratēģija, kā nepieļaut jaunu uzliesmojumu, kamēr tiek izstrādāta vakcīna.