Puse no pasaules pludmalēm līdz gadsimta beigām varētu izzust, brīdina klimata pārmaiņu pētījums
foto: PantherMedia / Bernhard Bader
Honolulu pludmale (Havaju salās), kas ir riska zonā. Iespējams, ka līdz gadsimta beigām šīs pludmales vairs nebūs.
Pasaulē

Puse no pasaules pludmalēm līdz gadsimta beigām varētu izzust, brīdina klimata pārmaiņu pētījums

Jauns.lv

Ņemot vērā pašreizējo klimata pārmaiņu un jūras līmeņa paaugstināšanās tendences, puse no pasaules pludmalēm varētu izzust, ziņo britu prese. Ievērojamu risku krasta līnijām rada erozija un mainīgie laikapstākļi.

Puse no pasaules pludmalēm līdz gadsimta beigām va...

Pētnieki ziņo, ka klimata maiņa vissmagāk ietekmēs Austrāliju. Tā zaudēs apmēram 12 000 kilometrus pludmaļu. Ievērojami cietīšot arī Kanādas, Čīles, Meksikas, Ķīnas, ASV un Lielbritānijas krasta līnijas. Pie riska zonām pieder arī pasaulē slavenas pludmales, tostarp, sērferu paradīze Kvīnslendā (Austrālijā), Honolulu (Havaju salās), Sentropē (Francijā).

foto: PantherMedia / Filip Fuxa
Populāra pludmale Goldkostā, Austrālijā.
Populāra pludmale Goldkostā, Austrālijā.

Ja cilvēki samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas (fosilais kurināmais, elektrības ražošana, mežsaimniecība, enerģētika, transports u.c.), tad ievērojami varētu samazināt prognožu īstenošanās risku. Pētījumi rāda, ka, samazinot emisijas no augsta līmeņa līdz mērenam, līdz 2050. gadam prognozētā krasta līnijas zaudēšanas riski samazinātos par 22%, bet līdz 2100. gadam – par 40%.

foto: PantherMedia / Bernd Leitner
Pludmale Kvīnslendā, Austrālijā.
Pludmale Kvīnslendā, Austrālijā.

Pētnieku atziņas par jūras līmeņa paaugstināšanos

  • Globālais jūras līmenis līdz 2300. gadam varētu paaugstināties par 1,2 metriem.
  • Piekrastes līnijas mainīs strauja ledus kušana no Grenlandes līdz Antarktīdai.
  • Jūras līmeņa paaugstināšanās apdraud pilsētas no Šanhaņas līdz Londonai, kā arī pat veselas salu grupas, piemēram, Maldīvas.
  • Parīzes nolīgums, kas nosaka regulas, lai samazinātu oglekļa dioksīda nonākšanu atmosfērā sākot ar 2020. gadu, nav pietiekams, lai palēninātu jūras līmeņa paaugstināšanos. Pat ievērojot nolīgumu, klimata pārmaiņas esot neizbēgamas.

Latvijā

Arī Latvijā ik gadu jūra atņem daļu piekrastes zemes. Taču šogad neesošās ziemas dēļ Baltijas jūra, piemēram, Jūrkalnes pagastam atņēmusi pat 10 metrus no Labraga stāvkrasta.

Latvijas institūcijas izstrādājušas arī plānu Latvijas pielāgošanai klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam. Tas paredz nodrošināt krasta stiprināšanu, kā arī kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Arī Latvijā prognozes liecina, ka krasta līnijas erozija turpināsies, tāpēc tas jāņem vērā, iegādājoties un būvējot īpašumus.