Mafija Eiropā nopelna 110 miljardus gadā
Eiropas Savienības policijas dienests "Europol" aplēsis, ka bloka teritorijā darbojas apmēram 5000 noziedzīgu grupējumu. To kopējā peļņa gadā sasniedz 110 miljardus eiro.
Tāds skaitlis – apmēram viens procents no visas Eiropas Savienības kopprodukta – nosaukts Itālijas pētniecības centra Transcrime ziņojumā par starptautisko noziedzību 2016. gadā, tā ka, iespējams, jau ir mainījies, un nevar zināt, kam par labu.
Pirmajā vietā narkotikas
Lielāko daļu – 28 miljardus eiro – noziedznieki nopelna ar narkotikām. Vislielākais tirgus Eiropā ir marihuānai, kas 2017. gadā pārdota par 11,6 miljardiem eiro, seko kokaīns ar 9,1 miljardu eiro, teikts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra ikgadējā ziņojumā. Turklāt šo kriminālo biznesu aizvien vairāk pavada vardarbība.
Ienesīgākas kļūst nodokļu mahinācijas, it īpaši arī Latvijā pazīstamās PVN shēmas. Mafija pelna arī ar cilvēktirdzniecību, kontrabandu, nelegālām cigaretēm un ieročiem.
Nemirstīgā itāļu mafija
Nopietnākie spēlētāji šajā biznesa pasaulē, protams, ir itāļu mafija, kur pirmo trijnieku ieņem Ndrangheta no Kalabrijas, Neapoles Camorra un Sicīlijas Cosa Nostra. Turklāt Ndrangheta ir arī viens no bagātākajiem un ietekmīgākajiem mafijas klaniem pasaulē, kas darbojas arī Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
Katrs kriminālais tīkls apvieno dažas ģimenes, kas kontrolē milzīgus resursus. Itālijas likumsargi novērtējuši, ka 2007. gadā Ndrangheta bagātības sasniedza 35–40 miljardus eiro. Lielu daļu klans ieguva no ieguldījumiem legālā biznesā, piemēram, celtniecībā un restorānos.
Bandītu ietekme ir milzīga, tostarp uz tiesnešiem, kas apgrūtina noziedznieku saukšanu pie atbildības, turklāt liela daļa tiesnešu atsakās strādāt mafijas kontrolētos rajonos.
Pāvests nebaidās
Kaut gan mafiozi bieži izliekas par kārtīgiem katoļiem, pēdējos gados tieši pāvests Francisks skaidri paudis attieksmi pret viņiem.
Viņš 2014. gadā paziņoja, ka mafijas pārstāvji baznīcas skatījumā ir izraidītie.
Arhibīskaps Mičels Penisi savā bīskapijā Sicīlijā, Monreālā netālu no Palermo, 2017. gadā aizliedza ikvienam, kurš notiesāts par “nekrietniem noziegumiem”, kristībās kļūt par bērna krusttēvu. Viņš norādīja, ka vēlas likvidēt pieņēmumu, ka noziedzīgo tīklu barvežiem ir tēvišķas jūtas.
“Mafija vienmēr ir paņēmusi krusttēva jēdzienu no baznīcas, lai saviem bosiem piešķirtu reliģiozu cieņu,” sacīja Penisi, uzsverot, ka patiesībā baznīca un noziedzīgā pasaule ir pilnīgi nesavienojamas.
Viņa bīskapijā atrodas arī bēdīgi slavenais Korleones ciems, kuru slavenu padarīja Mario Pjuzo romāns Krusttēvs. 2008. gadā Penisi saņēma nāves draudus, jo aizliedza reliģiskas bēres mafijas ģimenes tēvam Krosefisio Emanuelo.
Turki, albāņi, arābi
Ietekmīgus noziedznieku grupējumus veido arī turki, darbojoties visā Eiropā, galvenokārt valstīs, kur ir lielas viņu kopienas, – Vācijā, Nīderlandē un Lielbritānijā. Turku mafija tirgo narkotikas, it īpaši heroīnu, nodarbojas ar sutenerismu, cilvēktirdzniecību, izspiešanu un azartspēlēm.
Vācijā problēmas rada arī arābu klani, un šī armija ir iespaidīga – pēc policijas aplēsēm, apmēram 50 grupējumu, kas katrs apvieno dažus tūkstošus noziedznieku. To rūpals ir ierastais – narkotikas, prostitūcija, rekets, arī laupīšanas. Dažiem klaniem esot sakari šovbiznesā.
Latvijā vēl nav manīti, bet daudzviet Eiropā darbojas albāņu grupējumi, kas apguvuši arī Austrāliju, Dienvidameriku un Ziemeļameriku. Līdztekus ierastajam biznesam tie specializējas arī orgānu tirdzniecībā.
Pašā Albānijā vien ir 15 krimināli ģimeņu klani. Līdzīgi itāļu mafijai arī šie noziedznieki augstā vērtē tur tradīcijas – ģimeni, godu pēc savas izpratnes un lojalitāti. Jāpiebilst, ka oktobrī Eiropas Savienības līderu sarunās Francija, Dānija un Nīderlande nobloķēja iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju (Francija arī ar Ziemeļmaķedoniju).
Krievu mafijā izceļas čečeni
Vēl, protams, Eiropā ir pazīstama krievu mafija – Vācijā pie tās pieskaita visu bijušo PSRS, Baltijas valstis un arī vācu repatriantus no Krievijas.
Pērn Vācijā policija veica 26 izmeklēšanas pret šiem grupējumiem – gandrīz piecus procentus no lietām, kas ierosinātas par organizēto noziedzību. Septiņos gadījumos bandas vadīja Krievijas pilsoņi, četros – armēņi, četros – gruzīni. Mazāk aktīvi bijuši ļaundari no Moldovas, Lietuvas, Azerbaidžānas un Ukrainas.
Galvenās nodarbes ir dārgu auto zādzības, narkotiku tirdzniecība, rekets, kibernoziedzība, finanšu mahinācijas un cilvēku kontrabanda.
Īpašu vietu šajā ģeogrāfijā ieņem čečenu bandas, pret kurām Vācijā vien pērn ierosinātas astoņas krimināllietas, no tām septiņas par reketu, izmantojot vardarbību. Vācu likumsargi atzīst, ka čečenu grupējumiem piemīt karstasinība un īpaša nosliece uz varmācību.
Uz visa šā fona teju miermīlīgas var šķist motociklistu bandas "Hells Angels" un "Bandidos", kas karo savā starpā un piepelnās ar narkotikām un ieročiem.
