Lietuvā draud izvērsties skandālā medības ar politiķu un uzņēmēju piedalīšanos
Lietuvā draud izvērsties skandālā šā gada sākumā Panevēžas rajonā notikušas medības ar politiķu un uzņēmēju piedalīšanos, kuru laikā nošauts aizsargājamas sugas dzīvnieks - sumbru māte, par kuru jau atlīdzināts dabai nodarītais kaitējums gandrīz 12 200 eiro apmērā.
Šoreiz notikušais atklājies jaunā rakursā - noskaidrots, ka šai sumbru mātei bijis teliņš, un tas nozīmē, ka minētā summa trīskāršosies. Vides dienesta pārstāvji jau gatavojas lūgt tiesībsargājošās iestādes sākt pirmstiesas izmeklēšanu, ņemot vērā kaitējuma nopietnību.
Turklāt izrādījies, ka medībās piedalījušies vairāki pazīstami politiķi un ietekmīgi uzņēmēji, bet šis apstāklis nezināmu iemeslu dēļ sabiedrībai noklusēts, līdz informācija par medību dalībniekiem nonākusi ziņu aģentūras BNS rīcībā, bet aģentūras uzrunāto mednieku teiktais nevieš īpašu skaidrību par notikušo.
Kā ziņots, sumbru māti 2.janvārī medībās ar dzinējiem Lietuvas Valsts virsmežniecības profesionālo medību platībā nošāva valdošās Zemnieku un zaļo savienības politiķis, Utenas rajona padomes deputāts Jons Slapšinsks, kas savu vainu atzinis, jau nomaksājis kaitējumu un uz izmeklēšanas laiku apturējis dalību partijā.
Skaidrojot notikušo, viņš stāstījis, ka sumbru māte skrējusi kopā ar mežacūku baru un viņš patiesībā gribējis šaut mežacūku. Uz notikuma vietu izsauktie dabas aizsardzības inspektori aplēsuši augstāk minētos kaitējuma apmērus, jo tobrīd - vismaz saskaņā ar sākotnējo versiju - nav bijis zināms, ka sumbru mātei ir zīdāms mazulis.
Taču janvāra nogalē kādas viensētas saimnieks informēja Valsts virsmežniecību, ka pie viņa mājām atklīdis vientuļš sumbru teliņš, kas tika nogādāts sumbru audzētavā, bet kļuva aizvien vārgāks, neēda, un pagājušajā piektdienā tika paziņots, ka viņš nobeidzies. Kā norādījis Valsts virsmežniecības Panevēžas nodaļas vadītājs Ģiedrjus Bronušs, sumbri savus mazuļus rūpīgi sargā līdz par divu gadu vecumam, tādēļ divus mēnešus vecam teliņam, kas palicis bez mātes, nebija lielu izredžu izdzīvot.
Šonedēļ saņemti Kauņas Vītauta Dižā universitātes zinātnieku veikto ģenētisko analīžu rezultāti, kas apliecina, ka šis teliņš bijis nošautās sumbru mātes mazulis, tādēļ Vides ministrijas Vides aizsardzības departaments gatavojas lūgt sākt pirmstiesas izmeklēšanu un pārrēķināt dabai nodarīto kaitējumu, kas nu varētu sasniegt gandrīz 36 600 eiro.
Notikušo pašlaik jau izmeklē Panevēžas apriņķa policija. Līdz šim tā vērtējusi vides inspektoru darbību, lai noskaidrotu, vai viņu attieksmē pret situāciju nav pieļauta nolaidība.
Kā uzzinājusi aģentūra BNS, minētajās medībās piedalījies Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs, valdošajā koalīcijā ietilpstošās Sociāldemokrātu darba partijas deputāts Rimants Sinkevičs, bijušais Eiroparlamenta deputāts Zigmants Balčītis, kooperatīva "Agroaves group" vadītājs, bijušais Seima deputāts Jons Jagmins, kartona un higiēnas papīra ražotāja "Grigeo" prezidents un lielākais akcionārs Gintauts Pangonis, gaļas pārstrādes uzņēmuma "Biovela" Group" vadītājs Virgīnijs Kantausks, advokātu biroja "Ellex Valiūnas" dibinātājs Rolands Vaļūns, ceļu būves uzņēmuma "Fegda" akcionārs Arvīds Gribulis un citi ietekmīgi politiķi un uzņēmēji, kopskaitā 25 cilvēki.
Aizbildinoties ar personas datu aizsardzību, medību dalībnieku sarakstu nepubliskoja nedz vides dienesta, nedz Valsts virsmežniecības amatpersonas. Vides aizsardzības departaments izpauda vienīgi Slapšinska vārdu, bet arī viņš pats savus pārējos medību biedrus neatklāja.
BNS uzrunātie medību dalībnieki sacījuši, ka neviens no viņiem nav redzējis nedz situāciju, kādā nošauta sumbru māte, nedz arī pašu nošauto dzīvnieku. Viņi arī atzinuši, ka līdz šim viņus nav nopratinājuši ne vides inspektori, ne tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.
Seima Vides aizsardzības komitejas vadītāja vietnieks, opozīcijā esošās Liberāļu kustības deputāts Simons Ģentvils Lietuvas sabiedriskajai televīzijai paudis viedokli, ka medību dalībnieki cenšas noklusēt patiesību un pat pēc viņu vārdu publiskošanas paliek daudz neskaidrību par notikušo. Pēc viņa teiktā, nav, piemēram, skaidrs, kādēļ šāda nopietna pārkāpuma gadījumā nav pārbaudīta alkohola klātbūtne medību dalībnieku organismā.
"Viss liecina, ka tas ir skandāls. Nav jau runa par to, ka sumbru māte sajaukta ar mežacūku, bet gan par vides dienestu darbinieku paklausību elites klubam, par patiesības noklusēšanu un slēpšanu," spriedis deputāts, kas notikušo jau iepriekš raksturojis kā "neikdienišķas Jaungada medības ar neikdienišķiem dalībniekiem un, diemžēl, arī neikdienišķu medījumu".
"Visvairāk pārsteidz Slapšinska apgalvojums, ka viņš nevienu [no pārējiem medību dalībniekiem] nepazīst - tāds bija pirmais komentārs. Un tie cilvēki, kuri kopā medīja, saka - mēs neko neredzējām," piebildis Ģentvils.
Viņš rosinājis likumdošanas grozījumus, kas paredzētu obligātu medību dalībnieku sarakstu publiskošanu un obligātus alkohola testus pārkāpumu gadījumā.
BNS žurnāliste Jūrate Damulīte-Semēniene izteikusi neizpratni par to, kādēļ par Slapšinska dalību medībās paziņots atklātībā tūlīt pēc notikušā, paskaidrojot, ka viņš ir publiska persona, bet, piemēram, Sinkeviča dalība noklusēta. Viņa pieļāvusi iespēju, ka vides ministra Ķēstuša Mažeikas izšķiršanos nepubliskot medību dalībnieku vārdus varēja noteikt solidaritātes jūtas un nevēlēšanās "nodot" kolēģus, jo arī ministrs pats ir mednieks.
Žurnāliste nopietni apšaubījusi versiju, ka neviens medību dalībnieks neko nav redzējis. Tā sacījis arī viens no galvenajiem medību rīkotājiem - "Fegda" akcionārs Gribulis, bet saskaņā ar viņa teikto mednieki savā starpā jau tolaik esot sprieduši, ka sākumā par mežacūku varēja tikt noturēts augumā apmēram tikpat lielais sumbru teliņš, bet tad acīmredzot izskrējusi un nošauta viņa māte.
Kā tikmēr stāstījis vides ministrs, kad parādījušās baumas par šīm medībām, viņš plānojis kopā ar Valsts virsmežniecību rast iespējas, kā publiskot medību dalībnieku vārdus, taču mediji viņu apsteiguši.
Runājot par kopīgām politiķu un uzņēmēju medībām, Mažeika izteicies, ka tas "nebūtu uzskatāms par problēmu, kamēr nerodas interešu konflikts", bet, ja interešu konflikts rodas, tā pirmām kārtām ir pašu iesaistīto politiķu un publisko personu atbildība.
Savukārt Seima Ekonomikas komitejas vadītājs Sinkevičs aicinājis "neveidot sazvērestības teorijas, ka [šādu medību laikā] kaut kas tiek risināts un izlemts, jo tas izklausās pēc propagandas". "Nekur nav aizliegts runāt par biznesu, dzīvi, politiku un ko tik vien vēlies - ja kāds grib, tad arī runā, bet parasti jau vaļasbrīžos par darba lietām runāt nemēdz," viņš paziņojis.
Sumbri iekļauti Lietuvas Republikas aizsargājamo dzīvnieku sarakstā. Šos lielos zīdītājus, kas vienubrīd bija nonākuši gandrīz līdz sugas izmiršanas robežai, pagājušajā gadsimtā izdevās izglābt, pamazām pavairojot tos nebrīvē un pēc tam palaižot arī savvaļā.