Pāris pēc Austrālijas ugunsgrēkiem savās mājās rūpējas par izglābtiem ķengurēniem
Lai gan postošie ugunsgrēki Austrālijas pilsētu Vitalibu pārvērtuši līdz nepazīšanai, tur dzīvojošais Gerijs Vilsons un viņa partnere Džūlija Vilisa izlēma savu necilo koka mājiņu nepamest. Tieši viņu māju par patvērumu bija izraudzījušies vairāki ķenguru mazuļi, kuri bija palikuši bez ķengurmātes gādības.
Pie Grega un Džūlijas ciemos devās "Reuters" reportieris Jorgs Silva.
Ienākot pāra mājās, paveras brīnumains skats - vairāk nekā 12 ķengurēni karājas auduma maisos dzīvojamā istabā, gluži kā Ziemassvētku zeķēs.
"Trijos pēcpusdienā bija skaista vasaras diena, bet jau četros tā pārtapa naktī," atceras Vilsons. "Redzamība samazinājās uz aptuveni 20 metriem, un tad cauri aizbrāzās ugunsvētra, pa ceļam nodedzinot gandrīz visu."
Gerijs un Džūlija 14 stundas sargāja savu māju no liesmām, izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, ūdens pumpjus un ugunsdzēšamo sistēmu uz jumta, lai apdzēstu no debesīm krītošās dzirksteles. Pamatīgā sagatavošanās un milzu veiksme pasargāja pāra necilo cipreses un priedes koka māju no sadegšanas. 8.novembra ugunsgrēki, kas nopostīja nelielo Vitalibu, atņēma dzīvību arī diviem Gerija kaimiņiem.
"Tas bija briesmīgi. Nodega visi krūmāji. Šeit izskatījās kā Vjetnamā," piebilst Gerijs. Džūlija stāsta, ka nekad dzīvē nebija redzējusi tik lielu postažu: "Tikai pēc tam, kad viss bija norimis, es sapratu, cik tuvu nāvei bijām. Tajā brīdī mēs bijām aizņemti, cīnoties ar liesmām."
Austrālijas postošajos ugunsgrēkos gāja bojā 33 cilvēki un eksperti lēš, ka liesmās sadedzis pat miljards dzīvnieku. Iznīcinātas aptuveni 2500 mājas un izpostīti vairāk nekā 11,7 miljoni hektāru krūmāju.
Ķengurēni Gerija un Džūlijas ģimenē
Lai gan postošie ugunsgrēki Austrālijas pilsētu Vitalibu pārvērtuši līdz nepazīšanai, tur dzīvojošais Gerijs Vilsons un viņa partnere Džūlija Vilisa izlēma ...
Lai gan Gerijs un Džūlija ierasti rūpējās par ķengurēniem, kuru mātes gājušas bojā, piemēram, uz ceļiem, tagad viņu mājas kļuvušas par patversmi no uguns cietušajiem ķenguriem. Džūlija atklāj, ka ķenguru mazuļus baro caur pudelīti ar īpaši sagatavotu pienu ik pēc pāris stundām un, kad tie paaugsies, viņi tiks palaisti brīvībā.
"Mums pašiem bērnu nav, tāpēc šis ir tas, ko darām brīvajā laikā," glāstot klēpī ierausušos ķengurēnu, stāsta sieviete. "Mums šķiet, ka tas ir vērtīgs darbs, rūpēties par mazuļiem neatkarīgi no tā, vai tie ir ķenguri, vombati vai ehidnas."
