Briti sola karalisti pārvērst par zinātnes paradīzi
31. janvārī pēc Griničas laika vai 1. februārī vienos naktī pēc pulksteņiem Latvijā beidzas Lielbritānijas dalība Eiropas Savienībā.
Lielbritānijas valdība paziņojusi, ka 20. februārī sāks darboties paātrināta darba vīzu izsniegšanas procedūra. Plāns gan nav vervēt jaunus viesstrādniekus kabaču ražas novākšanai, bet gan pievilināt spožus zinātniekus no visas pasaules. Šādu vīzu skaitam nebūs ierobežojuma, tās varēs saņemt visi gribētāji, kas atbildīs prasībām.
Supermagnēts spožiem prātiem
Paši pētnieki gan nav pārliecināti, kādu lomu pēc "Brexit" Lielbritānija spēlēs Eiropas zinātnes projektos, bet premjerministrs Boriss Džonsons jau pērn paziņoja par ieceri pārvērst Apvienoto Karalisti par “supermagnētu talantīgiem zinātniekiem”.
“Lielbritānija lepojas ar savu zinātnisko atklājumu vēsturi, bet, lai saglabātu vadošo lomu un būtu gatavi pieņemt jaunus izaicinājumus, kādus piedāvā nākotne, mums nepieciešams ieguldīt talantos un jaunākajos pētījumos,” paudis Džonsons.
Jauno vīzu kārtību pārraudzīs nevis Ārlietu ministrija, bet Lielbritānijas Pētījumu un inovāciju aģentūra. Tā nolemts, lai pieteikumus ātri izskatītu zinātnes jautājumos zinoši speciālisti, nevis imigrācijas dienestu ierēdņi. Šis solis ir liela uzvara pētniecības institūcijām, kas bažījās par smadzeņu noplūdi pēc "Brexit".
Pērn tikai 550 talantu vīzu
2018.–2019. finanšu gadā zinātniekiem bija piedāvāts 2000 vīzu (Tier 1 – Exceptional Talent), tomēr tās saņēma tikai 550 ārzemnieku.
Karaliskās astronomijas biedrības prezidenta vietnieks Roberts Mesijs gan paudis bažas, ka jaunā sistēma nedarbosies par labu jauniem zinātnes censoņiem, kas sevi vēl nav pierādījuši.
Opozīcijas pārstāve, ēnu kabineta inovāciju un zinātnes ministre Či Onvura, apsveicot jaunievedumu, tomēr norāda, kas tas liecina par “nepietiekamu inovāciju izpratni, kas ir atkarīgas no visu līmeņu zinātniekiem, pētniekiem un inženieriem, nevis tikai no “pašu talantīgāko” saujiņas”.
Pētnieki no Eiropas Savienības veido apmēram pusi no 211 000 cilvēku, kas strādā Lielbritānijas zinātnē. Līdz šim viņiem nevajadzēja darba vīzas, bet tagad brīvā darbaspēka kustība beidzas. Londona plāno no nākamā gada janvāra ieviest darba vīzu sistēmu pēc stingrā Austrālijas parauga.
Kas gaida pārējos
Patlaban Lielbritānijā dzīvo 3,6 miljoni Eiropas Savienības un Šveices pilsoņu, un viņiem jāpiesakās uz uzturēšanās tiesībām. Veiksmīga iznākuma gadījumā paredzēts piešķirt dokumentu, kas jāuzrāda namīpašniekiem, lidsabiedrību darbiniekiem un citiem, kas varētu pieprasīt pierādījumu par imigrācijas statusu. Eiropas Parlamenta rezolūcijā uzsvērts, ka Lielbritānijai ir jāgarantē bloka 27 dalībvalstu pilsoņu tiesību aizsardzība.
Līdz 31. decembrim turpināsies Brexit pārejas periods, kura laikā Lielbritānijai un Eiropas Savienībai jāvienojas par turpmākajām attiecībām tirdzniecībā un citās jomās. Vismaz līdz tam laikam arī ceļot uz Lielbritāniju un otrādi varēsim bez vīzām un citiem ierobežojumiem.
