Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Irāna Trampu novērtē par 80 miljoniem 8

Pasaulē
11. janvārī 05:32 2020. gada 11. janvārī 05:32
  Kas Jauns Avīze
Teherāna izsludinājusi 80 miljonu dolāru atlīdzību par ASV prezidenta Donalda Trampa galvu – pa dolāram no katra Irānas iedzīvotāja, solot atriebties par ģenerāļa nogalināšanu. Irāna par atbildi sākusi atklātu karu pret ASV.

Tramps ir pamatīgi sašūpojis jau tā nedrošo situāciju Tuvajos Austrumos, dodot pavēli ar raķešu triecienu Bagdādes lidostā nogalināt Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani.

Bērēs vēl vairāk upuru

Uzbrukums notika 3. janvāra rītā ar bezpilota lidaparātiem, raķetes trāpīja diviem auto pie lidostas kravu termināļa, dzīvību zaudēja 11 cilvēki. Civilpersonas necieta, atšķirībā no ģenerāļa bēru ceremonijas viņa dzimtajā Kermanā, kur pūlī nospiesti 50 cilvēku.

“Ģenerālis Soleimani un viņa Kudsas spēki bija atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu,” teikts Pentagona paziņojumā.

Irāna 8. janvāra rītā izšāva 22 raķetes uz vismaz divām Irākas aviobāzēm Ainasadā un Erbīlā, kurās izvietoti ASV karavīri. Upuru nebija, kaut Revolucionārā gvarde pavēstīja, ka Ainasadas aviobāze ir “pilnīgi sagrauta”.

Irākā Dānijas kontingenta sastāvā dienē seši Latvijas karavīri, un mūsējie atradās vienā no apšaudītajām bāzēm. Latvijas Aizsardzības ministrija vēl pēc apšaudes neplānoja viņus atsaukt. Ja Irākas valdība neatteiksies no savulaik izteiktā uzaicinājuma, Latvijas karavīri varētu turpināt apmācību misiju šajā valstī, LTV Rīta panorāmā pauda premjers Krišjānis Kariņš.

Irāņu Bonds un Lady Gaga

Kopš 1998. gada Soleimani komandēja Irānas Revolucionārās gvardes specvienību Kudsas spēki, kas īsteno slepenas kaujas operācijas ārzemēs un ir tieši pakļauta Irānas vadonim, ajatollam Ali Hamenei. Šī vienība karojusi Sīrijā, atbalstot prezidentu Asadu un apbruņojot tūkstošiem šiītu. Irākā tā palīdzēja šiītiem karot pret Islāma valsti, taču Kudsas spēki un Soleimani personiski vainoti nežēlīgā protestu apspiešanā Irākā pērn.

“Tuvo Austrumu šiītiem viņš ir Džeimss Bonds, Ervīns Rommels un Lady Gaga vienā personā,” žurnāla Time 2017. gada 100 ietekmīgāko personu aprakstā par Soleimani pauda bijušais CIP analītiķis Kenets Pollaks. “Rietumiem viņš ir atbildīgais par Irānas islāma revolūcijas eksportu, teroristu atbalstīšanu, prorietumniecisko valdību graušanu un Irānas ārvalstu karu vadīšanu.”

Vašingtona norāda, ka viņš nopietni apdraudējis amerikāņus Irākā un atbalstījis teroristus Tuvajos Austrumos. 2018. gadā kļuva zināms, ka Soleimani ir tieši iesaistīts augstākā līmeņa sarunās par Irākas valdības izveidi.

Viņam bijusi arī nozīmīga loma Irākas kurdu pārliecināšanā atteikties no saviem plāniem pasludināt neatkarību pēc 2017. gada septembrī notikušā referenduma Kurdistānā. Ir aizdomas, ka Soleimani pārliecināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu iesaistīties Sīrijas karā.

Pēc Irānas iesaistīšanās Sīrijas karā 2013. gadā Soleimani kļuva par intervences galveno tēlu, parādoties fotogrāfijās no kaujas lauka, dokumentālajās filmās, pat mūzikas video un animācijas filmā.

Irānā viņš kļuva par slavenību ar milzīgu sekotāju skaitu Instagram. Vienlaikus viņš noraidīja baumas, ka varētu kādu dienu kandidēt uz prezidenta amatu.

Kad lūza vadzis

31. decembrī proirāniski noskaņoti protestētāji uzbruka ASV vēstniecībai Bagdādē, un šo uzbrukukumu esot režisējis Soleimani. Tā bijusi atbilde ASV uzlidojumiem Irānas atbalstītās šiītu Hizbollah brigādes mērķiem Irākas rietumos.

Vašingtona vaino šo grupējumu 27. decembra raķešu uzbrukumā Irākas armijas bāzei netālu no Kirkūkas, kad nogalināts ASV armijas līgumdarbinieks un ievainoti vairāki ASV un Irākas karavīri. Tieši tad Tramps uzdeva ķerties pie Soleimani likvidācijas, apgalvo aģentūra Bloomberg.

Soleimani bija iekļauts arī ANO melnajā sarakstā, aizliedzot viņam pamest Irānu, ko ģenerālis, protams, ignorēja, apmeklējot gan Irāku, gan Sīriju, Krieviju un citas Teherānai draudzīgas valstis. Kopumā ANO sankciju sarakstā ir aptuveni 15 augsta ranga irāņu, kurus tur aizdomās par dalību Irānas kodolprogrammā.

Irānas ģenerālis Kasems Soleimani bija daudzu Irānas sieviešu elks. (Foto: AP/Scanpix)

Irāna gan paziņojusi, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus urāna bagātināšanai un veiks kodolpētījumus kā labpatiks.

Bez Kongresa pilnvarojuma

ASV prezidenta administrācija īstenojusi šo triecienu, nekonsultējoties ar Kongresu un nesaņemot pilnvarojumu militāra spēka lietošanai pret Irānu, uzsver Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi. Viņa brīdina par risku, ka “tiks izprovocēta tālāka bīstama eskalācija un vardarbība”.

Bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens izteicies, ka Tramps “iesviedis dinamītu pulvermucā” un ASV “var nonākt uz milzīga konflikta sliekšņa visos Tuvajos Austrumos”. ASV kongresmeņi gatavojas balsot par kara pilnvaru rezolūciju, lai kontrolētu turpmākos Trampa militāros rīkojumus.

Masačūsetsas senatore Elizabete Vorena, kas pretendē uz demokrātu Baltā nama nomināciju, Soleimani gan nosaukusi par “slepkavu, kas ir atbildīgs par tūkstošiem cilvēku, arī vairāku simtu amerikāņu, nāvi”. Tomēr viņa atzīst, ka Trampa “neapdomīgais solis izraisa eskalāciju attiecībās ar Irānu un vairo iespēju, ka būs vēl citas nāves un jauns konflikts Tuvajos Austrumos”.

Apmainās ar draudiem

Revolucionārās gvardes ģenerālis Golamali Abuhamze pavēstījis, ka Irāna identificējusi 35 militāros mērķus Tuvajos Austrumos, tostarp Telavivu Izraēlā. Viņš arī izteicies par iespēju uzbrukt ASV karakuģiem Persijas līcī.

Irānas parlamenta deputāts Abolfazls Aboutorabi piedraudējis ar triecienu pašā ASV sirdī: “Mēs varam uzbrukt tieši Baltajam namam, mēs varam atbildēt viņiem uz Amerikas zemes. Mums ir spēks, un ar Dieva palīdzību mēs atbildēsim īstajā laikā. Kad kāds piesaka karu, vai jūs gribat atbildēt uz lodēm ar ziediem? Viņi šaus jums galvā.”

Tramps ietvītojis, ka ASV ir gatavas dot triecienu 52 mērķiem Irānā un daži no tiem “ir ļoti augsta līmeņa un ļoti svarīgi Irānai un Irānas kultūrai”. Tieši 52 amerikāņus 1979. gadā ASV vēstniecībā Teherānā par ķīlniekiem sagrāba studenti islāmisti, protestējot pret Vašingtona atteikumu izdot gāzto šahu Mohammadu Rezu Pahlavi.

Irānas ģenerālis Kasems Soleimani bija daudzu Irānas sieviešu elks. (Foto: AFP/Scanpix)

Starptautiskie karadarbības noteikumi lielākajā daļā gadījumu aizliedz uzbrukt kultūras objektiem. Irānas parlamentā Tramps nosaukts par “teroristu uzvalkā” un pieņemts likums, ar kuru visi ASV militārie spēki un Pentagona amatpersonas pasludināti par teroristiem.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo steidzies mierināt, ka Vašingtona uzbruks tikai tādiem mērķiem Irānā, kas atbildīs minētajiem noteikumiem, un “ar vienu nolūku – aizstāvēt un aizsargāt Ameriku”.

Irāka pieprasa atstāt valsti

Irākas parlaments ir pieprasījis izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus un uzdevis valdībai iesniegt sūdzību ANO pret ASV “par to pastrādātajiem pārkāpumiem pret Irākas suverenitāti un drošību”. Kaut gan rezolūcija ir juridiski nesaistoša, tai paudis atbalstu Irākas premjerministrs Adels Abdelmahdi.

Irākas valdība 2014. gadā lūdza ASV palīdzību cīņā pret Islāma valsti. Patlaban Irākā dienē apmēram 5200 ASV karavīru. Lai garantētu karavīru drošību, NATO uz laiku izved daļu savu karavīru no Irākas, daļu pārvieto citviet valstī un apturējusi apmācības operācijas.

Irākā atrodas 15 Lietuvas karavīru, 8. janvārī trīs jau bija pārvietoti uz Kuveitu. Irākā dienē arī seši Igaunijas karavīri, viņi atrodas ASV bāzē, kurā piekļuve liegta pat vietējiem robežsargiem, kurus igauņi apmāca.

Citi šobrīd lasa

Leģendāro aktrisi Džūdiju Denču starp svētulēm nemeklējiet: "Protams, es vēl aizvien izjūtu kaisli"
Britu zinātnieki atklājuši unikālu metodi, kā varētu apkarot pilnīgi visus vēža veidus
"Fredo, lūdzu, piedod, ka tevi nenosargājām" - brīvprātīgo dēļ patversmē "Ulubele" miris suns 20
Skatīt visus komentārus

"Видела, как ее возили на процедуры, а теперь нет": куда пропала Анастасия Заворотнюк

"Умница моя": Алла Пугачева похвалила внучку за исполнение песни на английском языке