Britu vēlēšanās procenti visu neizšķir - uzvarētāji tomēr zaudē

Vēlētāju aktivitāte sasniedza 67,2%, nedaudz mazāk nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2017. gadā. Absolūtu vairākumu gan neizcīnīja neviens. Konservatīvie ar 43,6% balsu britu vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ ieguvuši 76 vietu lielu vairākumu, un šādus panākumus viņi nebija piedzīvojuši kopš Mārgaretas Tečeres uzvaras 1987. gadā.

Uzvarētāji tomēr zaudē

Karaliene uzticējusi valdību veidot Džonsonam. Viņš tūlīt pēc uzvaras lepni paziņoja, ka briti nepārprotami izteikušies par labu breksitam, tomēr šis apgalvojums nav patiess. Ja vēlēšanu iznākumu vērtē pēc balsojuma par breksita piekritējiem un eiropeisko nometni, patiesībā gan uzvarējuši pēdējie. Proti, konservatīvie un breksita partija kopā savāca 45,6% balsu, kamēr leiboristi, liberālie demokrāti, Skotijas nacionālisti un zaļie – 50,4 procentus.

Visus Kopienu palātas deputātus ievēlē 650 vienmandāta apgabalos, un pat neliels procentuāls pārsvars svarīgākajos apgabalos ļoti maina situāciju – kopumā valstī partija var saņemt vairāk balsu, bet zaudēt sāncenšu kandidātiem, piemēram, Birmingemā. Ironiski, ka pats galvenais breksita sludinātājs Naidžels Farāžs izgāzās – viņa jaundibinātā Breksita partija neieguva nevienu vietu, tās piekritējus pārvilināja Džonsons.

Šķiras ideāli lomu nenospēlē

Vēl jo pārsteidzošāk, ka konservatīvie uzvarēja arī Anglijas ziemeļu un vidienes kādreizējos rūpniecības rajonos, kas tradicionāli atbalstījuši leiboristus. Tomēr šoreiz stiprāks bijis breksita, nevis proletāriskais noskaņojums, šajos apgabalos 2016. gadā pretēji leiboristu nostājai balsoja par izstāšanos.
Lielākā opozīcijas partija – leiboristi – ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus. Leiboristiem visai kreisa līdera izvēle nav nākusi labumā, un Fidela Kastro un Ugo Čavesa fans Džeremijs Korbins paziņojis, ka vairs nevadīs partijas vēlēšanu kampaņas un kaut kad atkāpsies no priekšsēdētāja amata.

Sava daļa arī citiem

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt Skotijas Nacionālajai partijai, kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus. Liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības, vienu mandātu zaudējuši, saņemot tikai 11 vietas. Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija būs pārstāvēta ar astoņiem deputātiem.
Septiņus mandātus izcīnījusi Ziemeļīrijas īru nacionālistu partija "Sinn Fein", kuras ievēlētie deputāti tradicionāli atsakās ieņemt savas vietas Lielbritānijas parlamentā. Vēl pa četrām vietām ticis velsiešu nacionālistu partijai "Plaid Cymru" un īru nacionālistu Sociāldemokrātiskajai un darba partijai, pa vienai zaļajiem un Ziemeļīrijas liberālajai Alianses partijai.

Viegli nebūs

Džonsons paudis cerību, ka breksita debates varēs noslēgties un sabiedrībā sāksies sadziedēšanas process. Viņš sola censties attaisnot to leiboristu atbalstītāju uzticību, kas par konservatīvajiem nobalsoja pirmo reizi, un neignorēt breksita pretiniekus. Konservatīvie ar vairākumu parlamentā vispirms ratificēs Džonsona valdības vienošanos ar Briseli. Tagad jau var gaidīt, ka 31. janvārī Lielbritānija pametīs bloku.

Tam gan sekos pārejas periods, vienojoties par turpmākajām attiecībām tirdzniecībā un citās nozarēs, tāpēc patiešām pilnīga izstāšanās paredzama ne agrāk par 2020. gada 31. decembri, turklāt nav skaidrs, vai līdz tam laikam izdosies visu sakārtot. Nenoslēdzot tirdzniecības vienošanos ar Briseli, 2021. gada janvārī sekos stingrais brexit. Vienlaikus Londona cer ātri noslēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar trešajām valstīm, pirmām kārtām ar ASV, kuru prezidents Donalds Tramps sola tādu pretimnākšanu – vismaz tviterī. Tikmēr Skotu Nacionālā partija uzstāj uz jaunu neatkarības referendumu. Tam gan oficiāli nepieciešama Londonas piekrišana, un Džonsons tuvākajā nākotnē to nevēlas dot.