Lietuvas žurnālistu pētījums: Ķīnas valsts kompānija gatavojas palīdzēt Baltkrievijai pārdot atomenerģiju

Kā noskaidrojusi Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa, NCPE īsteno tā dēvēto Baltkrievijas atomenerģijas pārvades un tīklu savienošanas projektu, kurš ietver 23 mazākus projektus.

Šim projektam Baltkrievija saņēmusi aizdevumu no Ķīnas Eksporta-importa bankas - kopsummā piecus miljardus dolāru.

Vienlaikus NCPE piedalās arī Lietuvas stratēģiskajos enerģētikas projektos. 2013.gadā Ķīnas kompānija iegādājās vienu no lielākajiem Lietuvas elektroenerģētikas objektu projektēšanas uzņēmumiem - Kauņā bāzēto "Energetikos tinklu institutas" (ETI), ar kura starpniecību nodarbojas ar projektēšanas un rekonstrukcijas darbiem. Ķīniešiem tajā pieder akciju kontrolpakete un tā valdē ir tikai Ķīnas pilsoņi. Tobrīd šis darījums tika vērtēts kā panākums Ķīnas investoru piesaistē.

Lietuvas Seims 2017.gadā atzina kaimiņvalsts spēkstaciju par nedrošu un pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs.

Lietuva jau vairākus gadus cenšas pārliecināt citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pievienoties elektroenerģijas embargo pret Baltkrieviju, bet Latvija un Igaunija šim aicinājumam nav atsaukušās, un eksperti atzīst, ka elektroenerģija no Astravjecas teorētiski var nonākt kopējā tirgū caur Krieviju vai Latviju.

Pēc LRT žurnālistu rīcībā esošās informācijas, iegādāties ETI Ķīnas kompānijai palīdzējis tās oficiālais pārstāvis Baltijas valstīs, jurists, 1990.gada Neatkarības akta parakstītājs un bijušais triju Lietuvas premjerministru padomnieks Česlavs Okinčics, kurš uzskata, ka ķīniešu īstenotie modernizācijas projekti Baltkrievijā Lietuvas drošību neapdraud.

"Mēs strādājam tādās nozarēs, kurām nav nekādas saistības ar apdraudējumiem nacionālajai drošībai. Ir jānodala nacionālās drošības un biznesa jautājumi. Es kā Neatkarības akta parakstītājs būtu pirmais, kas apturētu jebkādu darbību, (..) kas apdraud nacionālo drošību," viņš paziņojis, pauzdams pārliecību, ka vienīgā nozare, kurā ķīnieši Lietuvai varētu radīt apdraudējumu, ir informācijas tehnoloģiju joma, kas nav saistīta ar viņa pārraudzīto sfēru.

Citādās domās ir Ģenerāļa Jona Žemaiša Lietuvas Kara akadēmijas zinātniskais darbinieks Ļuds Zdanavičs. Viņš uzskata, ka Ķīnas valsts uzņēmumi ir cieši saistīti ar Pekinas varas iestādēm, tādēļ šo uzņēmumu ienākšana jebkurā Lietuvas stratēģiskajā nozarē faktiski saistīta ar risku.

"Darbojoties jebkurā stratēģiskajā nozarē, iespējams (..) radīt kaut kādus traucēkļus, problēmas, ja ir tāda vēlme. Enerģētikā ir daudz stratēģiskas nozīmes projektu, šai jomā notiek daudzas lietas. Jūsu sniegtā informācija ir ļoti interesanta. Piedalīšanās šāda rakstura projektos paver iespējas vākt informāciju," viņš sacījis LRT žurnālistiem.

"Mums būtu jāvērtē šī kompānija (..), vērtējot modeļus, pēc kuriem norisinās darbība citās valstīs, izmantojot analoģijas," piebildis eksperts.

Okinčics kopš 2015.gada ir konsultāciju uzņēmuma "Respekto grupe" akcionārs un valdes priekšsēdētājs. Grupa oficiāli pārstāv NCPE, "Power China" un citas Ķīnas valsts kompānijas, kas darbojas enerģētikas un dzelzceļu transporta jomā. Kompānija jau palīdzējusi Ķīnas uzņēmumiem īstenot enerģētikas projektus Gruzijā, Armēnijā, Bulgārijā, Kazahstānā, Ukrainā, Bosnijā un Hercegovinā un arī Lietuvā.

Baltkrievijai, kas nevēlas kļūt pārlieku atkarīga no Krievijas, kļuvis par diezgan pierastu lietu mēģināt piesaistīt naudu no Ķīnas. Ņemot vērā, ka Astravjecas AES būvdarbus dotē Krievija, finansējumu pārējiem projektiem, kas palīdzētu Baltkrievijai izmantot atomenerģiju, Minska saprotamā kārtā meklējusi Pekinā.

Ķīnas bankas ārvalstīs lielākoties investē drošos projektos ar garantētu atdevi, taču Astravjecas AES elektrotīklu un apakšstaciju gadījumā runa ir par tiešu Baltkrievijas un Ķīnas vadības vienošanos, nevis uzņēmēju vēlmi investēt Lietuvas kaimiņvalsts enerģētikas nozarē. Tādēļ jau no 2013.-2014.gada pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas kūsā darbi, norāda portāls.

Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "BelTA" šogad vēstīja, ka Astravjecas AES jau savienota ar Minskas elektrostacijām, ar Smurgaiņu apakšstaciju, kas savieno slēgto Ignalinas AES Lietuvā ar Baltkrieviju, un Molodečnas apakšstaciju, kas Baltkrieviju savieno ar Viļņu. Tieši par šiem saslēgumiem, tīklu izbūvi un apakšstaciju modernizēšanu gādā Ķīnas valsts energokompānija "Power China" un tās meitassabiedrība NCPE. Pirms diviem gadiem ķīnieši pabeidza modernizēt arī Pastoves apakšstaciju, ko baltkrievi uzskata par vienu no svarīgākajiem savienojumiem Astravjecas AES tīklos. Caur to topošās AES elektroenerģija plūstu uz Baltkrievijas ziemeļiem un galu galā uz Krieviju. Tas nozīmē, ka Ķīnas valsts kompānijas faktiski veido infrastruktūru, kas ļaus tirgot šo enerģiju.

Lietuvas drošības un enerģētikas eksperti uzskata, ka ķīnieši gūst peļņu uz Lietuvas drošības rēķina un viņu īstenotie projekti palīdzēs pārdot Astravjecas elektroenerģiju un padarīt šo objektu ekonomiski izdevīgu, proti, panākt tieši to, ko cenšas novērst Lietuva.

Kā norāda Lietuvas Seima deputāts Daiņus Kreivis, šobrīd Astravjecas elektroenerģijai pastāv visas iespējas nonākt Lietuvā. Kad spēkstacija sāks darboties, komerciālās elektroenerģijas plūsmas tiks apturētas, bet fiziskā plūsma, kas vajadzīga energosistēmas uzturēšanai, paliks. Lietuva uzsvērusi, ka tās centieni bloķēt komerciālo plūsmu no Astravjecas AES ir daļa no stratēģijas, kas vēsta uz to, lai Baltkrievijai pēc iespējas grūtāk būtu panākt AES atmaksāšanos, bet bažas rada Latvijas vēlme pirkt šīs spēkstacijas elektroenerģiju, un pastāv arī Baltkrievijas starpsavienojums ar Krieviju.

"Latvijai ir viena neliela līnija ar Krieviju, ko tā mēģina izmantot, lai varētu atvērt tirdzniecības zonu. Imports pa šo vienu līniju situāciju Baltijas valstīs dramatiski nemainītu, bet problēma ir tāda, ka latvieši savos noteikumos norāda, ka grib izmantot arī mūsu līnijas," izteicies Kreivis. "Latvieši pārdos elektroenerģiju Rīgas biržā, bet biržā elektroenerģija kļūst anonīma. Tādējādi tiktu likta lietā visa mūsu infrastruktūra."

"Mums tas ir eksistenciāls apdraudējums, būtu dīvaini, ja mēs no šāda eksistenciāla apdraudējuma centra pirktu elektroenerģiju, attīstītu kopīgu biznesu un palīdzētu šo apdraudējumu uzturēt. Tas ir vērtību un morāles jautājums," uzsvēris Seima Enerģētikas komisijas vadītājs Virgīlijs Poderis.

Pēc viņa teiktā, Astravjecas AES pirmā reaktora saražotās enerģijas pietiktu ne tikai pašai Baltkrievijai, bet arī pārdošanai, taču, ja izdotos nepieļaut pirmā reaktora atmaksāšanos, saruktu iespēja, ka tiks iedarbināts arī otrais reaktors, kas būtu paredzēts tikai eksportam. Tas apdraudējumu Lietuvai samazinātu par pusi.

Kā uzsver deputāti, nav šaubu, ka Ķīnas finansētie un šīs valsts uzņēmumu īstenotie enerģētikas nozares projekti Baltkrievijā kaitē Lietuvas nacionālajām interesēm. Viņuprāt, tas atbilst triju valstu - Ķīnas, Krievijas un Baltkrievijas - alianses loģikai, īpaši ņemot vērā, ka Ķīna jau sen deklarējusi vēlmi investēt Eiropas, tai skaitā Lietuvas, stratēģiskajā infrastruktūrā, īpaši enerģētikā.

Saskaņā ar pašreizējiem Minskas plāniem pirmo reaktoru Astravjecas atomelektrostacijā, ko ceļ Krievijas korporācija "Rosatom", paredzēts iedarbināt nākamā gada pirmajā ceturksnī, bet otro - aptuveni gadu vēlāk.