Zvaigžņoto debesi grib izmantot reklāmas laukumam
No Zemes ar neapbruņotu aci var redzēt ap 6000 zvaigžņu, taču mūsdienās baudīt kosmosa ainavu traucē ne tikai lielpilsētu gaismas piesārņojums, bet arī mākslīgie pavadoņi.
“Nepalīdz pat paši spēcīgākie teleskopi,” BBC sūrojas astronome Hanna Beinarda no Karaliskās Griničas observatorijas Londonā.
Krievijas jaunuzņēmums "StartRocket" vēlas vēl radikālāk izmainīt mums redzamās naksnīgās debess ainu – iedegt ap 300 jaunu zvaigžņu.
Runa ir par sīku, gaismu atstarojošu pavadoņu palaišanu zemā orbītā, kas gluži kā pikseļi izveidos ko līdzīgu ekrānam. Uz tā iecerēts apmēram sešas minūtes katru nakti rādīt reklāmu. Kas līdzīgs līdz šim aprakstīts tikai fantastikā. Firma savus pakalpojumus plāno sniegt jau 2021. gadā un iesākumā rādīšot pasaulei pazīstamo miera zīmi.
Kompānija sola, ka kosmiskā reklāma nelidos virs dabas rezervātiem un nebūs redzama ārpus lielpilsētu robežām, taču astronomi un vienkārši estēti ir sašutuši.
Bija pat nopietnas pārrunas ar "PepsiCo" par jauna enerģijas dzēriena kosmisku reklamēšanu, tomēr koncerns no idejas atteicās. Turklāt ASV likumdošana aizliedz izvietot kosmosā reklāmu, kas no Zemes būtu saskatāma bez teleskopa. Atļauts reklamēties ir uz kosmosa aparātiem.
“Kapitālisms ir sasniedzis stratosfēru,” BBC teic astrofiziķe Gina Halabi no Kembridžas universitātes. “Es pilnībā esmu pret tādu kosmiskās telpas un nakts debesu komercializāciju.”
Pērn izgāzās Nevadas Mākslu muzeja ideja kopīgi ar fotogrāfu un politisko aktīvistu Trevoru Peglanu palaist orbītā piepūšamu atstarotāju, kas kļūtu par pirmo kosmisko skulptūru un no Zemes izskatītos pēc jaunas zvaigznes.
Jēga? Tā esot bijusi vēlme piesaistīt uzmanību kosmosa telpas izmantošanas problemātikai, taču ieguvums – tikai jaunas drazas orbītā. Pēc 35 dienām ar ierīci pazuda sakari, un to neizdevās piepūst. Peglans vēl cer, ka viņa skulptūra uzpūtīsies, piemēram, notiekot īssavienojumam elektronikā.
“Es domāju, ka tā ir patmīlība un iedomība – uzskatīt, ka cilvēks var pielikt kaut ko savu debesu majestātiskajam skaistumam,” astrofiziķe Halabi ir sašutusi.
Turpretim Nevadas Mākslu muzeja mākslas un apkārtējās vides centra direktors Viljams Fokss uzskata, ka debesjums ir vēl neapgūts audekls mākslinieku jaunradei.
