Lietuvas ministrs: Krievijas uzsāktā mūsu tiesnešu vajāšana vērsta pret visu ES
foto: AP/Scanpix
Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pasaulē

Lietuvas ministrs: Krievijas uzsāktā mūsu tiesnešu vajāšana vērsta pret visu ES

Jauns.lv / LETA

Krievijas uzsāktā kriminālvajāšana pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, kuri bijuši iesaistīti 1991.gada 13.janvāra apvērsuma lietas izskatīšanā un apsūdzības uzturēšanā, ir nepieredzēts uzbrukums, kas vērsts pret visu Eiropas Savienību (ES), otrdien paziņojis Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs, tiekoties ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem Briselē.

Lietuvas ministrs: Krievijas uzsāktā mūsu tiesnešu...

"Tas ir bezprecedenta uzbrukums tiesu sistēmai, likuma varai un objektivitātei," viņš uzsvēris, runājot EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. "Esmu cieši pārliecināts, ka jebkurš uzbrukums kādam Lietuvas tiesnesim vai prokuroram ir uzbrukums visai Eiropas Savienībai."

Kā ziņots, Lietuva cer uz EP atbalstu un solidaritāti aizstāvībā pret Krievijas centieniem vajāt šīs lietas izskatīšanā iesaistītos Lietuvas tiesnešus un prokurorus.

Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.

Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau pagājušā gada jūlijā paziņoja, ka ierosinājusi krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar 13.janvāra lietu, nenosaucot konkrētus vārdus, bet šā gada martā pavēstīja, ka ierosināta krimināllieta pret četriem konkrētiem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu".

Jūnija sākumā Lietuvas tieslietu un iekšlietu ministri Luksemburgā informēja savus kolēģus no citām ES dalībvalstīm par minētajām Krievijas darbībām.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.