30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas tas joprojām dzīvo parkos, skvēros un suvenīros
Trīsdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas, iespaidīgā struktūra, kas atdalīja komunistiskos Austrumus no kapitālistu Rietumiem, joprojām dzīvo publiskos laukumos, parkos un tūristu iecienītos suvenīros.
Kad vācieši eiforijā 1989.gada 9.novembrī uzrāpās uz mūra, sita to ar āmuriem cerībā iznīcināt, bija grūti iedomāties, ka fiziskajam sadalīšanas simbolam būs vieta arī nākotnē. Kopš tā laika, tas kļuvis par eksporta preci. Mūra daļas izsūtītas pa visu pasauli.
Tūristi, kuri apmeklē Berlīni, bieži pērk spilgti krāsotus akmens gabalus, kas kādreiz bija daļa no sienas. Daži tiek tirgoti ar autentiskuma sertifikātiem, lai gan to likumību joprojām var apšaubīt. Berlīnes mūra daļas, kas uzstādītas arī ASV, Ukrainā un Krievijā, piesaista ievērojamas tūristu masas.
Cilvēki var apmeklēt mūra Austrumu puses sienas daļu, kur tie var aplūkot mākslinieku apgleznotas sekcijas, kas saglabājušās kopš 1990. gada.
Berlīnes mūra krišana 1989.gada novembrī
Berlīnes mūra jeb Dzelzs priekškara jēga bija neļaut Austrumvācijas iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumvāciju. To uzbūvēja 1961.gadā, lai atdalītu Rietumberlīni no ...
Vācijas galvaspilsētā pirmdien sākas Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienas piemiņas pasākumi, kuru skaits pārsniegs 200.
Piemiņas nedēļu oficiāli atklās Berlīnes mērs Mihaēls Millers ceremonijā Aleksandra laukumā, kur 1989.gada 4.novembrī simtiem tūkstoši cilvēku demonstrācijā iestājās par vārda brīvību un demokrātiju.
Šī vēsturiskā diena tiks atdzīvināta teātra uzvedumā.
Šodien atklāta arī izstāde Berlīnes metro līnijā U5. Izstādei dots nosaukums "Nākamā Pietura Brīvība". Fotogrāfijas un citi izstādes materiāli četrās metro stacijās runā par Vācijas vēsturi brīvības un demokrātijas kategorijās.
Vācijā gatavojas Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienai
Vācijas galvaspilsētā pirmdien sākas Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienas piemiņas pasākumi, kuru skaits pārsniegs 200.
Tikmēr Vācijas parlamentā šovakar plānota diskusija par šīs miermīlīgās revolūcijas atskaņām, bet pie Brandenburgas vārtiem tapusi mākslas instalācija no vairāk nekā 30 000 lenšu, uz kurām cilvēki uzrakstījuši savus novēlējumus un atmiņas.
Berlīnē šonedēļ vietās, kur norisinājās vēsturiskie 1989.gada notikumi, plānotas lekcijas, sarunas ar aculieciniekiem, darbosies informatīvi paviljoni, tiks rādītas filmas un būs apskatāmas izstādes un mākslas instalācijas. Šim pasākumu kopumam dots nosaukums "7 dienas - 7 vietas".
Pieminot dienu, kad sākās Berlīnes mūra nojaukšana, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien plāno apmeklēt piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā.
Sestdienas vakarā arī paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem.
Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu.
1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.
Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.
