Ornitologus Krievijā gandrīz izputina ērgļu īsziņas no Irānas

Pētnieki un brīvprātīgie atbalstītāji izsludinājuši akciju "Sametīsim ērglim mobilajam!", un atsaucība izrādījusies tik liela, ka projektu var uzskatīt par izglābtu.

Raidītāji ar Krievijas mobilo sakaru operatoru SIM kartēm regulāri sūta ornitologiem īsziņas ar lielo plēsējputnu koordinātām, kas palīdz labāk apzināt viņu migrācijas maršrutus un arī gādāt par ērgļu aizsardzību.

Galvenā augsto rēķinu vaininiece izrādījusies ērgliene Mina no Hakasijas, kas visu vasaru pavadījusi ārpus sakaru zonas Kazahstānā, bet rudenī pēkšņi parādījusies Irānā.
No turienes ornitologiem sākušas pienākt simtiem īsziņu par iepriekšējiem tukšajiem mēnešiem, taču šajā valstī viesabonēšanas pakalpojumi ir ļoti dārgi. Maksa par katru īsziņu ir 49 rubļi (gandrīz 70 eirocenti), kamēr parasti tā nepārsniedz divus līdz 15 rubļus.

Tādējādi viena pati Mina iztērējusi budžetu, kas paredzēts 13 ērgļiem, un ornitologi iekļuvuši parādos, kuru nomaksai lūguši sponsoru palīdzību un pat ņēmuši kredītu.

Tomēr viss atrisinājies veiksmīgi, jo ziedojumu akcija piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību un vienā dienā izdevies savākt 260 000 rubļu (3669 eiro), kas ļauj apmaksāt putnu rēķinus līdz pat gada beigām. Mobilo sakaru operators Megafon apsolījis ne tikai norakstīt vecos parādus, bet arī izstrādāt ērgļiem tarifu atvieglojumus.

Krievijas plēsējputnu izpētes un aizsardzības tīkla pārstāvis Igors Karjakins teic, ka nauda joprojām pienāk un ir cerība, ka tās pietiks, lai sagaidītu vasaras sākumu, kad ērgļi atgriezīsies Krievijā.

Stepes ērgļi perē Krievijā un Kazahstānā un ziemo Āfrikā un Indijā, bet pēdējā laikā to skaits strauji sarūk, paplašinoties lauksaimniecības zemju platībai, turklāt šos putnus apdraud arī vēja ģeneratori.

Projekts palīdz apzināt ērgļu pārlidojumu maršrutus, pulcēšanās un ziemošanas vietas un veikt pasākumus aizsardzībai, piemēram, gādāt, lai putnus neapdraud elektrolīnijas, un informēt par viņu aizsargāšanas nepieciešamību vietējos iedzīvotājus.