Maskava Krimā atkārto Baltijas scenāriju

Ukrainas pārstāvniecības ANO preses sekretārs Oļegs Nikolenko norāda, ka Krievijas varas iestādes piespiež ar “okupāciju neapmierinātos” pamest Krimu un iepludina savējos. Uz šīs imigrācijas rēķina iedzīvotāju pieaugums bijis vairāk nekā pieci procenti.

Militāristi, ierēdņi, tiesneši

Krimas tatāru resursu centrs rēķina, ka skaitlis ir vēl augstāks – apmēram 200 tūkstošu. Liela daļa ir militāristi, arī ierēdņi un tiesneši, kas sistemātiski nomaina vietējos kadrus. “Krievija sistemātiski palielina savu militāro kontingentu Krimā, militāristiem seko viņu ģimenes,” centra priekšsēdētājs Eskenders Barijevs raksturo situāciju, kas mats matā līdzinās PSRS koloniālajai politikai Baltijas valstīs.

ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša ziņojumā teikts, ka Krimas Augstākās tiesas 16 tiesneši ir ieradušies no Krievijas. Tāpat liela daļa jauno kolonistu ir Krievijas strādnieki, kas piedalās lielu objektu celtniecībā, piemēram, būvējot tiltu pār Kerčas šaurumu un šoseju Tavrida. Iebraucējiem piedāvā mājokļus un dažās nozarēs, piemēram, propagandas plašsaziņas līdzekļos, augstākas algas nekā vietējiem.
Izķer un izraida

2017. un pagājušajā gadā, pēc Ukrainas cilvēktiesību aktīvistu ziņām, vismaz 109 Krimas iedzīvotāji deportēti piespiedu kārtā. Lielākā daļa bijusi Ukrainas pilsoņi, kas, pēc Krievijas varas iestāžu uzskata, nav bijuši tiesīgi dzīvot Krimā.

Krimas cilvēktiesību grupas priekšsēdētāja Olga Skripņika Deutsche Welle norāda, ka viņas organizācija fiksējusi vismaz 369 tiesas lēmumus par izraidīšanu. No tiem 40 gadījumos runa ir par cilvēkiem, kam Krimā ir radinieki vai nereģistrēta kopdzīve.
Pēc Ukrainas Sociālās politikas ministrijas datiem, uz pagājušā gada augustu Krimu piespiedu kārtā bija pametuši 33 500 cilvēku. Pēc 2014. gada datiem, Krimā bija 2 284 400 iedzīvotāju.

Iespējama prasība Hāgā

Pēc Skripņikas vārdiem, Maskava turpina vajāt Krimas tatāru un ukraiņu aktīvistus, iznīdē iespējas mācīties šo tautu valodas: “Dara visu iespējamo, lai iepotētu tiem, kas paliek, Krievijas identitāti vai izmēztu nevēlamās personas ārpus pussalas robežām.”

Ļoti ticama ir iespēja, ka Ukraina centīsies panākt Krievijas saukšanu pie atbildības Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā. Gandrīz neviena valsts nav atzinusi Krimas aneksiju, tādējādi Maskava pārkāpj Ženēvas konvencijas, kas liedz iesaukt savā armijā okupētas teritorijas iedzīvotājus un iepludināt tajā savējos.

Iedzīvotāju kļuvis vairāk

Pēc "Krimstat" datiem, šā gada pirmajos trīs mēnešos mirstība pussalā 1,6 reizes pārsniedza dzimstību. Salīdzinot ar pagājušo gadu, demogrāfiskā līkne ir par 20% sliktāka, taču to kompensē iebraucēju straume.

Pat ar visiem aizbēgušajiem un izraidītajiem piecu gadu laikā kopš aneksijas Krimas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 70 tūkstošiem, turklāt neskaitot Sevastopoli. Šāda prakse nav nekas jauns – tieši tā rīkojās PSRS Baltijā, tā mūsdienās dara Ķīna Tibetā un Uiguru autonomajā apgabalā.