Pie visa vainīgi citi jeb - kā vides aizstāvjus nomainīja ekohuligāni
Londonas ielās autovadītājiem jāuzmanās nenobraukt nevis gājējus, bet sēdētājus – sevi par ekoaktīvistiem dēvējoši huligāni par cīņas formu izvēlējušies apsēsties uz brauktuves un bloķēt satiksmi.
Pērn pavasarī izveidotās kustības "Extinction Rebellion" mērķis ir cēls, un tas, viņuprāt, attaisno līdzekļus – Dumpis pret izmiršanu iestājas pret klimata pārmaiņām. Oktobrī kustība rīko savu akciju arī Berlīnē, Parīzē, Austrālijā, Jaunzēlandē, kopumā sešdesmit pasaules pilsētās.
Gatavi bloķēt pat metro
Pirmā šāda akcija noritēja aprīlī, dažas dienas Londonas centrā, un nav svarīgi, vai braucējs ir pasažieris sabiedriskajā transportā, par vidi norūpējies elektroauto vadītājs vai jaudīga džipa šoferis. Arī metro krita nežēlastībā, jo daži aktīvisti ar superlīmi pielīmējās pie pazemes vilcienu durvīm. Ar dronu palīdzību viņi mēģināja paralizēt Hītrovas lidostu, bet nesekmīgi, un likumsargi toreiz aizturēja 1130 pārkāpēju. Tagad britu policija ir bloķējusi visu Vestminsteru, lai neļautu ekohuligāniem piekļūt pie parlamenta, Ārlietu un Aizsardzības ministrijām. Šajā reizē bija plānots uz brauktuves uzsliet teltis, policija to liedza darīt, un protestētāji nogūlās uz asfalta. Viņiem gan atvēlēts paust savus uzskatus Trafalgāras laukumā, kas nav tik interesanti kā nobloķēt satiksmi.
Pie visa vainīgi citi
Viņi nepavisam nekaro pret visiem civilizācijas sasniegumiem, katrā ziņā ne pret internetu, datoriem un viedtelefoniem. Nemiernieki nemitīgi aģitē un uzkurina "Facebook" un citos sociālajos tīklos. "Extinction Rebelion" koordinatore Talja Vudina (20) kustības dēļ ir pametusi foto un mākslas studijas universitātē un sarunā ar BBC atklāj, ka pieskaita sevi pie “privileģētās vidusšķiras”. Viņa ir no Oksfordas, vecāki bijuši Zaļās partijas aktīvisti, pati pusaudzes gados piestrādājusi par fotogrāfi partijā un "Greenpeace".
“Mēs jūtamies vecāku, skolotāju, politiķu pamesti, mēs cīnāmies par nākotni. Četras pieaugušo paaudzes līdz mums ir darījušas ļaunu Zemei, to ievainojuši, ņemot bagātības, izmantojot tās resursus,” klāsta Vudina.
Protests kā dzīvesveids
Vainošana un noliegšana ir raksturīga šādiem strāvojumiem. Dabai nodarītais kaitējums ir nenoliedzams, bet šajā pārliecībā nav vietas arī labajam – visi iepriekšējie ir tikai postījuši, sargājis nav neviens, bet tagad nāk ideālā jaunā glābēju paaudze.
Tikai pašas Vudinas atklātība liek skumji pasmaidīt. Viņa dumpojusies arī pusaudzes gados – ēdot makdonaldā un pērkot lētās drēbes "Primark", britu ātrās modes veikalu tīklā, kura bizness balstās Āzijas pusvergu, pat bērnu darbaspēkā. Citi tur iepērkas, īpaši nedomājot, bet Vudinai tas bijis protesta veids, tikai planētas noplicināšanā viņa sevi par līdzdalībnieci neuzskata. Šķiet, protests turpinās protesta dēļ. Vudina ar domubiedriem nakšņo teltīs Sentdžeimsa parkā, un daudziem londoniešiem un pilsētas viesiem radītās neērtības viņus neuztrauc. Mītiņi un piketi šos aktīvistus neinteresē, jo tā esot “sistēmas daļa”.
Tikai saukļi
Kaut arī "Extinction Rebellion" ir dibinātāji, briti Rodžers Halams un Geila Bredbruka, konkrētu vadītāju kustībai nav. Tā darbojas šūniņu veidā, Londonā vien tādu ir ap piecdesmit.
Kā viņi glābs pasauli, paši gan nezina, jo nekāda plāna nav. Ir tikai lozungi: “Glābsim klimatu”, “Jūsu politika mūs nogalina”, “Saglabāsim uz planētas līdzsvaru un harmoniju”, “Padarīsim Zemi atkal diženu”, “Jūs mūs nemīlat”, piesaukts pat Gredzenu pavēlnieka burvis – “Gendalfs tādus mēslus nepieļautu”.
Konkrētākais plakāts iesaka Amazones mežu vietā sadedzināt interneta tirdzniecības koncernu "Amazon". Kā tas palīdzēs lietusmežiem, atbildes gan nav.
Nedomā, bet jūt
Kustības prasību vidū ir, lai Lielbritānijas valdība izsludina klimata ārkārtas stāvokli un apņemas līdz 2025. gadam samazināt ogļskābās gāzes izmešus līdz nulles līmenim.
Kustības intelektuālo pieeju precīzi raksturo pati Vudina: “Mēs nedomājam, mēs jūtam. Mēs esam parasti cilvēki, kas izmanto savas tiesības. Protestējam, jo mums nav valdības, kas mums patīk, tā nerunā ar cilvēkiem.”
Valdība premjera Borisa Džonsona personā attieksmi nav slēpusi – viņš šos protestētājus atklāti nosauca par “sarunas vest nespējīgiem bomžiem” un ieteica novākt no ielām savas “pēc zālītes smirdošās telšu apmetnes”. Džonsons arī ieteica viņiem mācīties no kādreizējās premjeres Mārgaretas Tečeres, kura pie globālās sasilšanas problēmas ķērās klāt “ilgi, pirms Grēta Tunberga un viņai līdzīgie nāca pasaulē”. Vietā atgādināt, ka Tečeres laikā briti sāka slēgt ekonomiski neizdevīgās ogļraktuves, un šī klimata akcija ir tikai gulšņāšana saulītē, salīdzinot ar toreizējiem ogļraču protestiem. Vudina par atbildi Džonsonu sauc par rasistu, homofobu un seksistu, kaut viņš paudis tikai nepatiku pret huligānismu un marihuānu.
Nauda nāk, bet kas izdarīts?
Pēc "Times" pētījuma, divu nedēļu akcija kustībai izmaksās miljonu mārciņu, taču kopš izveides tā ziedojumos savākusi 2,3 miljonus. Lielākie devēji ir mūzikas grupas "Radiohead" un "Massive Attack", ASV "Climate Emergency Fund", parfimērijas zīmola "Agent Provocateur" izveidotājs Džo Kors. Daudzi turpat parkā gatavo veģetārās maltītes, tomēr aktīvisti ir manīti arī makdonaldā, tiesa, tur var nopirkt arī salātus. Vudina uz to teic, ka tā ir pašu izvēle un, lai pievienotos kustībai, nav jābūt vegānam vai veģetārietim.
Kamēr īsti dabas aizstāvji pieķēdējas kokiem, stājas ceļā lietusmežu izcirtējiem, tvarsta malumedniekus, cenšas atjaunot apdraudētās sugas, šie pasaules glābēji uz ielas šūpojas bungu ritmos, skandē kustības nosaukumu, meditē parkā.
Asākā akcija bija pikets lidostā "London City", kāds vīrietis pat nopirka biļeti uz Dublinu un iekļuva lidmašīnā, kur sāka rīkot protestu, bet viņu un vēl vairākus domubiedrus policija aizturēja. Kopumā pirmajā nedēļā Londonā aizturēti apmēram 800 cilvēku.
