Viņa bija spiesta bēgt no dzimtenes: Putina drauga meita vizītē Rīgā brīdina par Kremļa metodēm
Uzmanieties no Kremļa iejaukšanās ekonomikā un nosakiet sankcijas manam tēvam – tā teic Olga Ļitviņenko, Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības universitātes rektora Vladimira Ļitviņenko meita, kura atklāti stāsta par sava tēva un Krievijas varas iestāžu mahinācijām, vēsta portāls "LSM".
Viņa apmeklēja Latviju ārpolitikas un drošības foruma “Rīgas konference” dienās, un, tiekoties ar Saeimas deputātiem, skaidroja, cik svarīgi ir Latvijā pieņemt Magņitska likumu, vēsta portāls "LSM".
Krievijas prezidenta Vladimira Putina drauga nemīlētā meita. Tā pazīst Olgu Ļitviņenko – par Krievijas prezidenta Vladimira Putina kasieri sauktā Pēterburgas Kalnu institūta rektora Vladimira Ļitviņenko meitu.
“Tā kā es biju deputāte, viņi visi domāja, ka tas ļaus pavēlēt man un teikt, kādu naudu no budžeta, kādiem fondiem un kādām firmām man ir jānovirza. Es atteicos to darīt, vēl jo vairāk es atteicos balsot tā, kā lika “Vienotā Krievija”. Par šādu nepakļaušanos, par nevēlēšanos pastrādāt noziegumus valsts postenī es tiku pakļauta stipram spiedienam. Tā sākās mans konflikts ar pašas tēvu, kuram Putina politiskās intereses bija svarīgākas nekā attiecību saglabāšana ar paša meitu,” saka politiķe.
Viņa bija spiesta bēgt no dzimtenes un tagad dzīvo Polijā, kur sev un savam otrajam dēlam ieguvusi politiskā patvēruma statusu un pilsonību. Taču tēvs viņai esot atņēmis vecāko meitu, kuru Olga nevar atgūt jau gadiem.
Jau dzīvojot Polijā, Ļitviņenko saprata, cik tālu sniedzas Kremļa vara. Pēc sievietes vārdiem, īpaši biedējošu apmēru sasniedz Maskavas intervence biznesa sfērā, ko demonstrē kompānijas “Fosagro” piemērs – par saistību, ar kuru pērn skandālā iekļuva Lietuvas valdošās partijas līderis Ramūns Karbauskis. Daļa “Fosagro” akciju pieder arī Vladimiram Ļitviņenko.
“Kompānija “Fosagro” kotējas Londonas fondu biržā. (...) Pērkot šīs kompānijas akcijas, Eiropas pilsonis faktiski nelegāli, pats to nevēloties, sponsorē Putina režīmu.
Politiķes ieskatā pret to visiedarbīgāk strādā sankcijas. Taču Krievijā rasti veidi, kā tās apiet: “Mans tēvs ir dažādu interesantu shēmu autors. (...) Pēterburgas Kalnu institūtā viņš ar UNESCO atbalstu izveidojis Kompetenču centru."
"Krievijas iedzīvotāju mentalitātē ir iesakņojies jēdziens, ka viņiem ir vajadzīgs līderis, dzelžaina roka, jo tā ļauj viņiem izvairīties no atbildības, no kuras viņi baidās,” saka no Krievijas aizbēgusī politiķe.
