VIDEO: pirmoreiz fiksēts mirklis, kad melnais caurums saplosa un aprij zvaigzni
Zinātniekiem pirmo reizi vēsturē izdevies iemūžināt skatu, kurā melnais caurums saplosa un ierauj sevī nāvei nolemtu zvaigzni. Tas izdevies pateicoties NASA satelītam, kas pazīstams ar nosaukumu TESS.
Teleskops ļāvis ielūkoties detalizētā ciklā, kurā bojā gāja zvaigzne, kas atradās 375 miljonu gaismas gadu attālumā.
Šāds fenomens notiek, kad zvaigzne, kas ir aptuveni tādā lielumā kā mūsu Saule, nonāk pārāk tuvu melnajam caurumam. Tā milzīgie gravitācijas spēki saplēš zvaigzni sīkās driskās, izveidojot karstu un spilgtu gāzes disku, kuru pēc tam aprij.
NASA zinātniece Knikola Kolona pastāstīja, ka šis kosmiskais notikums, kuru astronomi dēvē par "plūdmaiņu traucējuma notikumu", ir ļoti rets.
"Melnā cauruma pētniekiem šis noteikti ir aizraujošs laiks, it īpaši tāpēc, ka šis notikums gadās tikai pēc desmit tūkstošiem vai simts tūkstošiem gadu. Tā ir samērā reta parādība, tāpēc mēs izmantojam visas iespējas, lai varētu to pētīt," stāta Kolona.
NASA apgalvo, ka, lai noķertu fenomenu, astronomi izmantojuši starptautisko teleskopu tīklu, bet pēc tam pievērsušies TESS teleskopam.
"Šis ir lieliskas sadarbības piemērs, kad vairākas observatorijas darbojas saskaņoti, lai saprastu šo notikumu," turpina NASA zinātniece.
Retā notikuma novērošana var palīdzēt astronomiem izprast melnā cauruma uzvedību, kas zinātniekiem joprojām ir noslēpums, kopš Alberta Einšteina pirms vairāk nekā gadsimta veiktā darba, kurā viņš izmeklēja gravitācijas ietekmi uz kustībā esošu gaismu.
2019. gada 10 aprīlī Ķīnas Zinātņu akadēmijā Šanhajā tika publicēta pirmā fotogrāfija ar melno caurumu.
Pirmā melnā cauruma fotogrāfija iegūta ar vispasaules mēroga teleskopu kompleksa "Notikumu horizonta teleskopa" (Event horizon telescope) palīdzību. Šo starptautisko sadarbības programmu izveidojuši vairāk nekā 200 pētnieki pasaulē.
Programma savu darbu uzsāka 2017. gada aprīlī, kad astoņi radioteleskopi Havaju salās, Arizonas štatā, Spānijā, Meksikā, Čīlē un Dienvidpolā, fokusējās uz "Virgo A" galaktikas centrā esošo melno caurumu M87 un mūsu Piena ceļa galaktikas centrā esošo melno caurumu "Sagittarius A*", kas no Zemes atrodas 26 000 gaismas gadu attālumā.
Sasaistīti kopā kā "gigantiska spoguļa fragmenti", radioteleskopi izveidoja virtuālu observatoriju 12 000 kilometru jeb aptuveni Zemes diametrā.
Melnais caurums ir kosmisks objekts, kas izveidojas pēc zvaigznes bojāejas, kas ir tik smags, ka tā vietā, lai izstarotu gaismu, tā to iesūc līdz ar visu, kas nonāk tās gravitācijas laukā.
NASA melno caurumu definējusi kā laiktelpas vietu, kurai piemīt tik spēcīga gravitācija, ka nepieciešamajam ātrumam, lai no tās izkļūtu, ir jābūt lielākam par gaismas ātrumu.
