Vācija klimata pārmaiņas centīsies apkarot ar 100 miljardiem eiro
Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība piektdien pēc vairāk nekā 18 stundas ilgām sarunām vienojusies par plašu klimata pārmaiņu novēršanas plānu, kura īstenošanai valdība sola līdz 2030.gadam atvēlēt vismaz 100 miljardus eiro.
Plāns ietver virkni pasākumu globālās sasilšanas ierobežošanai, sākot ar enerģētikas un rūpniecības radīto izmešu samazināšanu un beidzot ar bezizmešu elektrisko individuālo un sabiedrisko transportu.
Saskaņā ar plānu tiks paaugstinātas aviolidojumu cenas, bet vilcienu biļetes kļūs lētākas. No 2020.gada 1.janvāra tiks palielināta nodeva lidmašīnām, kas paceļas no Vācijas lidostām, savukārt vilciena biļetes netiks apliktas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Aptuveni 86 miljardi eiro tiks ieguldīti dzelzceļa infrastruktūrā un tiks piešķirts finansējums izmēģinājuma projektiem, kā cilvēkus pamudināt vairāk izmantot sabiedrisko transportu, piemēram, ieviešot 365 eiro gada biļeti.
"Līdz 20230.gadam būs pieejama trīsciparu skaitļa miljardu eiro summa klimata aizsardzībai un enerģētikas pārveidei," teikts plāna kopsavilkumā.
Valdība norāda, ka investīcijas neietekmēs tās plānus saglabāt budžetu līdzsvarotu, taču tas palīdzēs "atbalstīt ekonomiku".
Plānā ietvertie pasākumi paredz aizliegumu no 2026.gada uzstādīt ēkās naftas produktu apkures sistēmas un subsīdijas mājsaimniecībām, kas ir gatavas pāriet uz videi draudzīgākām alternatīvām.
Valdība arī vienojās par oglekļa dioksīda cenām, kas tiks noteiktas ar emisiju sertifikātu tirdzniecību. Šī pasākuma rezultātā celsies benzīna un dīzeļdegvielas cenas.
Mērķis ir palielināt benzīna un dīzeļdegvielas cenas par vienu centu 2021.gadā un par desmit centiem līdz 2026.gadam.
Oglekļa dioksīda cena fosilajiem kurināmajiem sākumā būs desmit eiro par tonnu, pakāpeniski palielinoties līdz 35 eiro par tonnu 2025.gadā. Cenu šajā koridorā noteiks emisijas sertifikātu tirdzniecība.
Vācijas kanclere ir zinātniece un agrāk tika dēvēta par klimata kancleri, jo aktīvi virzīja pāreju uz videi draudzīgāku enerģiju, bet daudzu pozitīvo lēmumu ietekmi ir mazinājusi paļaušanās uz akmeņoglēm, kas tiek uzskatītas par vienu no lielākajiem piesārņotājiem. Pēc 2011.gada Fukusimas atomelektrostacijas avārijas Merkele nolēma, ka līdz 2022.gadam Vācija pakāpeniski atteiksies no kodolenerģijas.
Viņas valdība šogad paziņoja, ka valsts pakāpeniski līdz 2038.gadam atteiksies arī no oglēm enerģētikā, bet pret to iebilst no ieguves rūpniecības atkarīgie reģioni, jo īpaši valsts austrumos, kur partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) guvusi politiskus panākumus, sējot bailes pa darbavietu zaudējumu.
Tāpat liela ietekme ir autobūves sektoram, kurā Vācijā strādā 800 000 cilvēku. Autobūves kompānijas "Volkswagen", "Daimler" un BMW vairāk koncentrējušās uz pilsētas apvidus automobiļiem, kas rada izmešus, nevis hibrīdauto un elekroauto attīstīšanu.
Eiropas Savienības lielākā ekonomika, visticamāk, nākamgad nespēs izpildīt bloka noteiktos mērķus klimata pārmaiņu jomā, tomēr Vācija ir apņēmusies līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus samazināt par 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
Eksporta lielvalsts Vācija veido apmēram 2% no pasaules gāzu izmešiem, kas tiek vainoti par Zemes atmosfēras sasilšanu, ledāju kušanu, jūras līmeņa celšanos un ekstremālu laikapstākļu biežāku veidošanos.
Piektdien 16 gadus vecās zviedru klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas iedvesmoti visā pasaulē cilvēki iziet ielās, lai pieprasītu politiķu tūlītēju un aktīvāku rīcību klimata pārmaiņu novēršanā.
