Krievijā sāk „reabilitēt” svastikas demonstrāciju: tas vairs nav tikai nacisma slavinājums
Krievijas varasvīri sākuši apjēgt, ka pāršāvuši pāri saprāta robežai, pilnībā aizliedzot jebkāda veida ugunskrusta jeb svastikas attēlu izmantošanu vai demonstrāciju. Pēc pašreizējās krievu likumdošanas interpretācijas jebkāda ugunskrusta attēlojums ir traktējams kā nacistu kāškrusts un fašisma slavinājums, kas ir aizliegts. Valsts domē pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts, kurš atļauj ugunskrusta simbola demonstrāciju atsevišķos gadījumos.
Par to liecina gan tautas daiļamata meistaru izstrādājumi - sieviešu brunču ar ugunskrusta simbolu aušana, gan arī kāds Sanktpēterburgas tiesas lēmums.
Krievijas Valsts domē jūnija beigās sāka izskatīt likumprojektu, kas paredz mīkstināt pašreizējo aizliegumu izmantot svastiku. Drīz vien pēc šīs likumdošanas iniciatīvas Krievijā svastika sākta arī oficiāla svastika „reabilitācija”, kaut gan pagaidām visnotaļ rezervēti.
Valsts domē mīkstina likumu par svastikas izmantošanu
Likumprojektā norādīts, ka turpmāk svastiku varēs izmantot zinātnes un mākslas jomās, plašsaziņas līdzekļos un mācību literatūrā, bet ar norādi, ka ne nacisma attaisnošanas vai propagandas nolūkos. Pašreizējais ugunskrusta aizliegums teorētiski, piemēram, neļauj pat izrādīt filmas par Otro pasaules karu vai izdot literatūru ar vēsturiskām fotogrāfijām, uz kurām redzams kāškrusts. Līdz ar to arī rodas dažādi likumdošanas pārspīlējumi, ar kuriem nācies saskarties arī latviešiem.
Piemēram, šopavasar Kaļiņingradā nakti policijas iecirknī nācās pavadīt pazīstamajam latviešu ābeču kolekcionāram Jurim Cibuļam, kurš uz izstādi Krievijā bija aizvedis grāmatu, kurā vienā no daudzajām fotogrāfijām bija redzama nacistu izdotā ābece. Savukārt pirms teju pieciem gadiem skandālā iepinās Rīgas „Dinamo” – pirmsspēles šovā ledus laukumā tika attēloti latviešu tautiskie simboli, tostarp arī ugunskrusts, ko Kontinentālās hokeja līgas funkcionāri traktēja gandrīz vai par nacisma atdzimšanu.
Statistika liecina, ka ne labāk klājas arī pašiem krieviem. 2017. gadā Krievijas tiesas ierosināja 1655 lietas par ugunskrusta izmantošanu vai demonstrēšanu. Katram desmitajam apsūdzētajam ilgāku vai īsāku laiku nācās pavadīt aiz restēm. „Nacisma propagandā” apsūdzētie par savu aizturēšanu sūdzas ne tikai savas valsts tiesībsargājošās iestādēs, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Maijā vien šai sakarā ECT saņēma 11 sūdzības no Krievijas pilsoņiem.
Rjazaņas brunči ar ugunskrustu
Tikmēr arī oficiālā līmenī tiek atzīts, ka tā vienkārši ugunskrustu, kas ir gan sens daudzu tautu (arī slāvu) Saules ceļa mistiska zīme, gan arī vēsturiska liecība, aizliegt nevar.
Visuzskatāmāk tas tika demonstrēts pirms mēneša Krievijas pilsētā Rjazaņā notikušajā II Starptautiskā seno pilsētu forumā, kurā norisinājās tautas tērpu festivāls, kurā demonstrēja vietējo daiļamata šuvēju darinātos Rjazaņas poņevas (sieviešu brunčus). Šajā festivāla senās amatu meistares atjaunoja senās tradīcijas – darinot savulaik Rjazaņas guberņas Kasimovas novadā valkātās poņevas, kuras rotātas ar ugunskrusta simboliem. Ka tas vairāk nav aizliegts, liecina arī publikācija par festivālu Rjazaņas apgabala pašvaldības mājaslapā. Jāteic, ka apgabalu vada Kremļa partijas „Vienotā Krievija” Augstākās padomes loceklis Nikolajs Ļubimovs, un bez viņa ziņas jau šāda „provokatīva fotoliecība” nevarētu parādīties.
Tāpat, pēc visa spriežot, ņemot vērā Krievijā norisošos masveida procesus pret to, ka pašvaldību vēlēšanās netiek pielaisti opozīcijas kandidāti, Sanktpēterburgas tiesa priekšvēlēšanu cīņā atļāvusi piedalīties opozicionāram Daniilam Kenam, kuru pirms tam no priekšvēlēšanu trases noņēma rajona tiesa, savu lēmumu motivējot ar to, ka viņš sociālajos tīklos bija publicējis fotogrāfijas, uz kurām redzama svastika. Tiesa šis ir tikai izņēmums, kad Krievijas varasiestādes attaisnojušas opozicionāru „pārkāpumā”.
Vienlaikus Krievijā turpinās savā ziņā bezjēdzīga un nesaprotama cīņa pret ugunskrustu. Netālu no Sanktpēterburgas „sabiedrības protestu” dēļ aizliedza celt pieminekli karavīriem-cīnītājiem pret nacismu, jo, lūk, karavīra tēla rokas uz pusēm plēš nacistu kāškrustu. Savukārt centrālās Krievijas Kalugas apgabala galvenā problēma ir tā, ka viens no tur pašlaik būvētajiem bērnu laukumiem pēc konfigurācijas atgādina svastikas aprises.
Svastika – komunistu simbols
Jāatgādina, ka ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību. Zīme atveido nebeidzamu rotējošu kustību, tas ir rotācijas un mūžam aktīvas enerģijas simbols. Pagājušā gadsimtā šis simbols ieguva negatīvu slavu, jo vienžubura ugunskrusts, svastika ar uz labo pusi noliektiem zariem, tika plaši izmantots nacistiskajā propagandā, tāpēc bieži jebkurš ugunskrusts (arī vairākžuburu un ar uz kreiso pusi noliektiem zariem) kļūdaini tiek uztverts kā nacismu slavējošs simbols.
Bet tai pašā laikā svastika savulaik bija arī komunistu simbols. No 1918. līdz 1920. gadam sarkanarmijas Dienvidrietumu frontes oficiālā apbalvojuma – Sarkanās zvaigznes medaļas centrā bija tieši svastika. Vēlāk gan pēc boļševistiskās Krievijas tautas izglītības komisāra Anatolija Lunačarska raksta oficiozā „Izvestija” publicētā raksta, kurš pēc savas būtības bija oficiāla direktīva, svastiku Krievijā aizliedza, un to, tāpat kā pašreiz mūsu austrumu lielajā kaimiņzemē, vairījās izmantot jebkādā veidā. Lunačarskis 1922. gadā ugunskrusta aizliegšanu argumentēja ar apgalvojumu, ka tas ir „vācu kontrrevolucionāru” simbols.
