Vājam mierinājumam: Amazones ugunsgrēki nav pasaules gals

Daudzas slavenības un aktīvisti pauž satraukumu par Amazonē notiekošo, un pamats bažām ir – pirmām kārtām par pasaulē lielāko bioloģisko daudzveidību. Turklāt šogad šeit deg vairāknekā parasti – par 83% vairāk nekā pērn.

Ne gluži plaušas

NASA satelītu novērojumi liecina, ka ugunsgrēki sākās Paragvajā un līdz 19. augustam izplatījās Bolīvijā un Brazīlijā. Un tieši Brazīlijā ugunsgrēku skaits un intensitāte ir būtiski lielāka nekā pēdējo deviņu gadu laikā. Francijas prezidents Emanuels Makrons G7 valstu sanāksmē paziņoja: “Mūsu mājas deg. Burtiski. Amazones lietus mežus – plaušas, kas saražo 20% skābekļa uz mūsu planētas – ir pārņēmušas liesmas.”

Te gan jāprecizē, ka plaušas elpo, tātad patērē, nevis ražo skābekli, tāpēc izplatītā metafora nav zinātniski korekta. Kolorādo universitātes profesors Skots Denings rakstā vietnē The Conversation skaidro, ka Amazones ugunsgrēki ir postoši, taču bez skābekļa nepaliksim. 

Skābekli ražo okeānos

Fotosintēzes ceļā koki un citi sauszemes augi no ogļskābās gāzes saražo ļoti daudz skābekļa, turklāt trešo daļu tieši tropu mežos. Tomēr šo skābekli patērē tajos pašos mežos mītošie organismi, arī paši augi, bet it īpaši baktērijas, tāpēc pārpalikums ir tuvu nullei. Mēs tiekam pie skābekļa, pateicoties aļģēm okeānu virspusē, un tā pietikšot vēl miljoniem gadu. “Pat ja visa organiskā matērija uz Zemes sadegs, tas prasīs mazāk par vienu procentu pasaules skābekļa krājumu,” mierina Denings, aicinot elpot ar pilnu krūti, bet, protams, ne jau dedzināt mežus. 

Brazīlijā šogad izdeguši vairāk nekā 1,8 miljoni hektāru meža, Bolīvijā – 1,2 miljoni hektāru savannas ar kokiem, krūmājiem, zāli. Tikai augusta pirmajās 25 dienās Brazīlijas ugunsgrēku dēļ atmosfērā nonācis 255 miljoni tonnu oglekļa dioksīda, informē Pasaules meteoroloģijas organizācija, bet vēl ir slāpekļa oksīds un citi degšanas produkti. 

Mežus cērt aizvien vairāk

Brazīlijā kopš augusta beigām uz 60 dienām stājies spēkā prezidenta Žaira Bolsonaru dekrēts par dedzināšanas aizliegumu. Jāšaubās, vai likumpārkāpēji tam pakļausies, tomēr policija jau pirmajā dienā aizturēja trīs cilvēkus aizdomās par ugunsgrēka izraisīšanu 5000 hektāru lielā platībā aizsargājamā teritorijā. Visticamāk, dedzinātāji ir lauksaimnieki, kas atbrīvo vietu ganībām. Brazīlijas valdība lietusmežu apgabalus daudz lielākā mērā atvēl kalnrūpniecībai un lauksaimniecībai, atņemot arī teritorijas dabas parkiem un iezemiešu tautām. Šogad plaši ugunsgrēki plosās arī Sibīrijas taigā un Āfrikā, Kongo upes baseina mežos.