Turkmēņiem jāatskaitās par tuviniekiem - arī par kapos esošajiem
Iedomājieties, ka gribat iekārtoties darbā, bet jums prasa, kur atdusas vecvectēvs vai pat viņa vecvectēvs. Tāda kārtība ir Turkmenistānā, kur iedzīvotājiem regulāri jāsniedz milicijai informācija par saviem tuvākajiem radiniekiem, ieskaitot mirušos.
Turklāt kontrole nesen ir pastiprināta. Vīnē bāzētā organizācija "Turkmēņu cilvēktiesību iniciatīva" vēsta, ka atskaite jāiesniedz reizi divos vai trīs mēnešos iecirkņa inspektoriem par savu ciltskoku līdz pat trešajai paaudzei – gan dzīves, gan kapa vietām.
Jo augstāks amats, jo garāks ciltskoks
Šīs izziņas totalitārajā Vidusāzijas valstī sauc par uč arka. Tās ieviesa jau mirušā diktatora Saparmurata Nijazova laikā, un toreiz šī informācija bija jāsniedz, iekārtojoties darbā. “Jo augstāks bija amats, uz kuru pretendēja cilvēks, jo sīkāka bija uč arka – reizēm tajā prasīja iekļaut senčus līdz pat septītajai paaudzei,” "Deutsche Welle" stāsta cilvēktiesību organizācijas vadītājs Farids Tuhbatulins.
Jaunā vadoņa Gurbangula Berdimuhemedova laikā nekas nav mainījies. Reizēm šīs izziņas pieprasīja, arī pierakstot bērnu skolā vai bērnudārzā, bet pēdējā laikā – jau vienkārši reizi dažos mēnešos. Pašiem režīma sargiem – drošībniekiem, armijniekiem, miličiem – regulāri jāiesniedz darbavietā ziņas par visiem saviem radiem.
Iespējamas tīrīšanas
Daudziem tas nemaz neesot grūti, tomēr, ja nav iespējams uzskaitīt visus datus, nekas nedraudot. “Ievērojami lielākā daļaturkmēņu zina visu par saviem senčiem un, protams, kur viņi apbedīti. Bet, piemēram, pieņemot darbā, nepilnīgi aizpildīta "uč arka" nekad nav bijusi izšķirošais faktors,” stāsta Tuhbatulins. Tomēr kontrole pieņemas spēkā, un trimdā mītošās Turkmenistānas Republikāņu partijas līderis Nurmuhameds Hanamovs neizslēdz, ka iemesls ir briestošas pārmaiņas valsts aparātā. Nijazova laikā "trīs paaudžu sarakstus" sāka veidot, pirms prezidents sarīkoja tīrīšanu varas augšējos un vidējos ešelonos. “Turkmenistānā klanu, dzimtu un personiskās attiecības spēlē milzīgu lomu, un Nijazovam bija svarīgi zināt ne tikai viņam tuvo, bet arī viņu senču lojalitātes pakāpi,” skaidro Hanamovs.
Pieprasa arī kāzu video
Tuhbatulins zina teikt, ka no Turkmenistānas saņemtas ziņas liecina par specdienestu augošu modrību. Apgabalu centros uzstādītas papildu novērošanas kameras un parādījies vairāk auto ar tumšiem stikliem, no kuriem viegli vērot ielās notiekošo. Vēl trakāk – turkmēņu drošībnieki izmanto tradīciju filmēt kāzas, jubilejas, citas svinības. Proti, filmētājiem uzdots par pienākumu šos ierakstus iesniegt Nacionālās drošības ministrijas darbiniekiem. “Bet kāzās cilvēki iedzer, un viņiem atraisās mēle,” piebilst Tuhbatulins.
