Zemes “plaušu” mīts: klaigas par Amazones “izdegšanu” esot tīrākās blēņas, apgalvo speciālists

Dziedātāji un aktieri, tostarp Madonna un Džadens Smits, kopīgoja fotoattēlus sociālajos medijos, kurus pēcāk aplūkoja desmitiem miljonu cilvēku.

“Zemes plaušas ir liesmās,” rakstīja aktieris Leonardo Di Kaprio. “Amazones lietus meži saražo vairāk nekā 20% pasaules skābekļa,” izteicās futbola zvaigzne Kristiano Ronaldo. “Amazones lietus mežs - plaušas, kas saražo 20% no mūsu planētas skābekļa, - deg,” pauda Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Taču vairums slavenību un varasvīru publicēto fotogrāfiju patiesībā nebija no Amazones ugunsgrēkiem, un daudzas pat nebija no Amazones, ziņo medijs "Forbes".

Tā, piemēram, foto ar kuru dalījās Ronaldo, uzņemts Brazīlijas dienvidos, tālu no Amazones, 2013. gadā.

Foto, ar kuru sociālajos tīklos dalījās Di Kaprio un Makrons, ir jau vairāk nekā 20 gadu vecs. Madonnas un Smita kopīgotajām bildēm ir pāri 30. Atsevišķas slavenības dalījās arī ar fotogrāfijām no Montānas, Indijas un Zviedrijas, novērojis ASV medijs.

CNN un "The New York Times" savulaik vēstīja par neprecīzu un nepatiesu informāciju saistībā ar Amazones mežu degšanu un pakāpenisku izzušanu.

“Atmežošana nav nedz kas jauns, nedz arī par to ir atbildīga tikai viena valsts,” skaidroja CNN. “Šie ugunsgrēki nav klimata pārmaiņu rezultāts,” savulaik piebilda “The New York Times”.

Taču abi mediji izplatīja apgalvojumu, ka Amazone ir pasaules “plaušas”. “Amazone mūsdienās joprojām ir būtisks skābekļa avots,” ziņoja CNN. “Amazone bieži tiek dēvēta par Zemes “plaušām”, jo tās plašie meži izdala skābekli un uzglabā oglekļa dioksīdu - karstumu saglabājošu gāzi, kas ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis,” apgalvoja “The New York Times”.

Kas patiesībā notiek Amazones mežos?

Man bija interesanti dzirdēt, ko par “plaušu” apgalvojumu saka viens no pasaules vadošajiem Amazones meža ekspertiem Dens Nepstads, raksta "Forbes" žurnālists.

“Tas ir pilnīgas blēņas,” teicis eksperts, “Aiz tā nav zinātnes. Amazones meži ražo daudz skābekļa, bet elpošanā izmanto to pašu skābekļa daudzumu, tāpēc apgalvot, ka šie meži ir zemes "plaušas" ir aplami."

Kā tad ar "The New York Times" apgalvojumu, ka “ja tiks zaudēta pietiekami plaša lietus mežu teritorija un to nevarēs atjaunot, tā kļūs par savannu, kas nespēs glabāt tik daudz oglekļa, kas savukārt nozīmē planētas “plaušu kapacitātes” samazināšanos”?

Arī tā neesot taisnība, "Forbes" sacījis Nepstads, kurš ir visjaunākā Starpvalstu klimata izmaiņu paneļa (Intergovernmental Panel on Climate Change) ziņojuma galvenais autors: “Amazone ražo daudz skābekļa, bet daudz ražo arī sojas fermas un [lopu] ganības.”

Daži cilvēki, bez šaubām, pasludinās zemes “plaušu” mītu kā piekasīšanos detaļām, piebilstot, ka būtiskais aspekts ir tas, ka Brazīlijā ir palielinājies ugunsgrēku skaits un kaut kas lietas labā ir jādara.

Bet “plaušu” mīts ir tikai aisberga redzamā daļa. Būtiski atcerēties, ka CNN ilgi vēstīja par šo degšanu ar lozungu "Rekordlieli ugunsgrēki Amazones lietus mežos" apgalvojot, ka "līdzīgas intensitātes degšana neesot bijusi pēdējos 20 000 gados."

Lai gan ugunsgrēku skaits 2019. gadā patiešām ir par 80% lielāks nekā 2018. gadā, tas ir tikai par 7% lielāks nekā vidējais rādītājs pirms 10 gadiem, “Forbes” atklāja Nepstads.

Kādēļ izcēlusies ažiotāža?

Viens no Brazīlijas vadošajiem vides žurnālistiem piekrīt, ka ugunsgrēku atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos nereti ir bijis maldinošs.

Tieši Luiza Inasiu Lulas da Silvas (bijušais Brazīlijas prezidents) un Vides sekretāres Marinas Silvas (2003 –2008) laikos Brazīlijā tika novēroti vislielākie ugunsgrēki,” ASV medijam atklāja brazīliešu žurnālists Leonardo Koutinju, “Taču ne Lula, ne Marina netika vainoti par Amazones pakļaušanu riskam.”

Žurnālists gandrīz desmit gadus ziņojis par Amazones problēmu, rakstot Brazīlijas vadošajam preses izdevumam “Veja” un apmeklējot pašus lietus mežus.

Būtiski, ka daudzi korespondenti, kas ziņo par ugunsgrēkiem, to dara no Sanpaulu un Riodežaneiro pilsētām, kuras ir tūkstošiem kilometru attālumā no notikuma vietas.

“Tas, kas notiek Amazonē, nav nekas ārkārtējs,” sacījis Koutinju, piebilstot, ka gados, kad lietus meži tiešām ļoti cietuši, sabiedrības interese, spriežot pēc "Google" meklējumu statistikas, nebūt nav bijusi tik liela kā šobrīd.

Un, lai gan statistika apstiprina, ka ugunsgrēku Brazīlijā ir vairāk, nav nekādu pierādījumu, ka skaitā pieauguši ir arī Amazones mežu ugunsgrēki.

“Tas, kas mani tracina visvairāk ir absurdā ideja par miljoniem Parīzes dievmātes katedrāļu, kas deg mūsu acu priekšā, Amazonē," "The New York Times” rakstīja Brazīlijas žurnālists.

Taču Amazonē nekas tāds nenotiek. "Es redzēju fotogrāfiju, ko internetā izlika Makrons un Di Kaprio," sacīja Nepstads, "Bet Amazonē meži tā nedeg."

"Mēs nezinām, vai šogad mežu ugunsgrēku ir vairāk nekā iepriekšējos gados, un tas man liek domāt, ka tā droši vien nav,” Nepstads piebilda, "Es pētu šos ugunsgrēkus jau 25 gadus, un mūsu vietējie avoti rūpīgi seko notikumiem."

2019. gadā par 7% palielinājās sauso krūmu un koku degšana - taču tie tiek izcirsti lopiem, un kopumā tā ir stratēģija, ar mērķi iegūt iegūt īpašumtiesības uz šo zemi, ziņo "Forbes".

Pret skaļiem apgalvojumiem, ka Amazones mežs ir uz pazušanas robežas, var likt reālo situāciju - 80% no tā ir pilnīgi neskarti. Pusi no šīs teritorijas pret izciršanu aizsargā likums.

No 2004. līdz 2012. gadam Amazones mežu izciršana samazinājās par 70%. Kopš tā laika tās apjomi ir vien nedaudz palielinājušies.

Gan Nepstads, gan Koutinju uzskata, ka lielākais drauds Amazones mežiem ir sausuma gados notikušie, neuzmanības rezultātā izraisītie ugunsgrēki, kuru radīto situāciju varētu pasliktināt klimata pārmaiņas.

“Man šobrīd nepatīk starptautiskais skatījums uz šo visu, jo tas ir pārlieku polarizējošs,” "Forbes" sacīja Nepstads.

“Bolsonaro [Brazīlijas prezidents) ir sarunājis pietiekami daudz vājprātīgu lietu, un neviena no tām nav attaisnojama, taču pastāv liela vienprātība, ka nejaušie ugunsgrēki ir jāapkaro un tas būtu jāizmanto," piebilda speciālists, apgalvojot, ka nedz valdībai, nedz starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu vērsties pret fermeriem Amazones teritorijā, kurus vaino ugunsnelaimēs un ierobežo to darbību uz šīs zemes.

Gan starptautiskais spiediens, gan valdības pārmērīgā reakcija palielina aizvainojumu cilvēkiem, kuri Brazīlijas vides aizsardzības jomas pārstāvjiem būtu jāpieaicina savā pusē, lai glābtu Amazones mežus un rančo, "Forbes" apgalvo speciālists.

“Makrona tvītam bija tāda pati ietekme uz Bolsonaro atbalstītājiem kā Hilarijai Klintonei, kura Trampa vēlētājus nodēvēja par groziņu ar nožēlojamiem cilvēkiem," sacīja Nepstads.

“Man nav iebildumu pret plašsaziņas līdzekļu radītām ažiotāžām, ja vien tas viss dod arī kādu labumu," piebilda Nepstads. Bet tā vietā starptautiskais situācijas redzējums un atspoguļojums ir piespiedis Brazīlijas valdību pārmērīgi reaģēt.

“Armijas sūtīšana pret fermeriem Amazonē nav labākais risinājums, jo ne jau visi, kuri ko aizdedzina ir ļaunprātīgi vai neuzmanīgi. Cilvēki aizmirst, ka mazajiem lauksaimniekiem ir pamatoti iemesli izmantot kontrolētus ugunsgrēkus, lai cīnītos pret kukaiņiem un kaitēkļiem,” skaidro eksperts.

Viņaprāt ārvalstu plašsaziņas līdzekļu, pasaules mēroga slavenību un Brazīlijas NVO reakcijas pamatā ir "romantizēts", pārspīlēti dramatizēts redzējums par notiekošo.

Iespējams, pastāv arī politiski motīvi, kas skar Brazīlijas un citu valstu savstarpējās attiecības, galvenokārt, tirgošanos.

Runājot par cīņu ar Amazones degšanu, viņaprāt valdībām visā pasaulē būtu jāatbalsta "Aliança da Terra", kuru Nepstads dibinājis kopā ar 600 brīvprātīgajiem, galvenokārt, pamatiedzīvotājiem, un lauksaimniekiem.

“Par 2 miljoniem ASV dolāru gadā mēs varētu kontrolēt Amazones izdegšanu” sacīja Nepstads. “Mums ir 600 cilvēku, kuri ir saņēmuši specifisku apmācību un šobrīd ir vajadzīgas atbilstošas automašīnas un instrumenti cīņai ar uguns izplatīšanos.