Aristokrātu pēctece, 7 bērnu mamma un pornogrāfijas pretiniece - kas īsti ir Urzula fon der Leiena

Fon der Leiena ir ievērojama Vācijas Kristīgo demokrātu partijas politiķa, kādreizējā Lejassaksijas premjerministra (1976-1990) Ernsta Albrehta meita. Viņas tēvs ir barona Ludviga Knopa meitas Luīzes pēctecis. Barons 19. gadsimtā bija ne tikai veiksmīgs Brēmenes kokvilnas tirgonis un fabrikants, bet arī viens no ievērojamākajiem uzņēmējiem 19. gadsimta Krievijā. Jaunā EK prezidente joprojām ir ievērojamas daļas Vācijas kokvilnas industrijas biznesa mantiniece.

Jaunievēlētā EK prezidente ir precējusies ar medicīnas profesoru Heiko fon der Leienu, kurš savukārt ir slavenas Švābijas grāfu dzimtas pēctecis. Šī dzimta savulaik bija noteicēja Leienas kņazistē – Švābijas anklāvā.

Slēpjas no sarkanajiem teroristiem

Pašas fon der Leienas biogrāfija nav mazāk aizraujoša kā viņas aristokrātisko senču dzīvesgājums. Viņai pat 19 gadu vecumā nācās mainīt vārdu, nosaucoties par Rozu Landsoni, un doties uz Londonu, lai slēptos no sarkanās Vācijas teroristu bandas RAF, kura cīnījās pret „buržuāzijas varu” un draudēja nolaupīt Lejassaksijas premjera meitu.

Līdz 13 gadu vecumam viņa dzīvoja Briselē, kur viņas tēvs strādāja kā viens no pirmajiem Eiropas Savienības ierēdņiem, līdz viņš kļuva par Lejassaksijas premjeru. Tāpat viņa dzīvojusi ne tikai Vācijā, bet arī Lielbritānijā un ASV. 1977. gadā pēc ģimnāzijas absolvēšanas viņa izglītību turpināja Getingenes un Minsteres universitāte, apgūstot ekonomikas zinības. Savu akadēmisko izglītību gan viņa sāka arheoloģijas studijās, bet šai specialitātē viņa nomācījās tikai vienu gadu.

1978. gadā, kad viņas tēvam draudēja RAF teroristi, viņa pārcēlās uz Lielbritāniju, kur ar izdomātu vārdu turpināja studijas Londonas ekonomikas un politzinību skolā. Pēc tam mācības turpināja Hannoveres medicīnas skolā un apguva ārstes profesiju, un no 1988. līdz 1992. gadam strādāja Hannoveres ģinekoloģiskajā klīnikā, 1991. gadā iegūstot medicīnas doktores grādu.

1987. gadā viņa apprecējās ar Heilo fon der Leienu un no 1992. līdz 1996. gadam dzīvoja ASV, kur fon der Leienas vīrs bija Stenforda universitātes pasniedzējs. Ministres ģimenē aug septiņi bērni – piecas meitas un divi dēli, kuri dzimuši no 1987. līdz 1999. gadam, un kuri visi ir kristīti luterāņu baznīcā.

Cīnītāja pret pornogrāfiju

Pēc atgriešanās Vācijā līdz 2002. gadam jaunā EK prezidente bija pasniedzēja Hannoveres augstākās medicīnas skolas Epidemioloģijas katedrā. Pēc medicīnas karjeras viņa iesāka politisko karjeru kā kristīgo demokrātu partijas biedre dzimtajā Lejassaksijā. 2003. gadā viņa kļuva par parlamenta deputāti, bet vēlāk - ministri. Leienu uz politiskās skatuves Berlīnē 2005. gadā uzveda Vācijas kanclere Angela Merkele, startējot no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības saraksta. Leiena kļuva par ģimenes un jaunatnes lietu ministri, bet pēc nākamajām vēlēšanām 2009. gadā ieņēma nodarbinātības un sociālo lietu ministres amatu. Savukārt 2013. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas jebkad ieņēmusi Vācijas aizsardzības ministres amatu. Viņa tika uzskatīta par Merkeles pēcteci Vācijas kancleres amatā, bet tagad gan tas vairs nav paredzams.

Politiķes karjeras laikā fon der Leiena apvijuši arī dažādi skandāli. Būdama ģimenes un jaunatnes lietu ministre, viņa kļuva slavena ar bērnu pornogrāfijas ierobežošanas projektiem, kas paredzēja iegrožot seksa mājaslapu pieejamību. Šo lapu uzturētājiem vajadzēja lietotājiem pirms satura atvēršanas vispirms parādīt uzrakstu „Stop”, lai viņiem ļautu apdomāties, vai tik tiešām vēlas skatīties pornogrāfiju. Šis lēmums izraisīju Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē vislielāko parakstu vākšanas kampaņu – pret šo nodomu kopumā parakstījās ap 130 000 vāciešu, protestēdami pret cenzūras ieviešanu. Neskatoties uz to, Bundestāgs tomēr pieņēma likumu, kas sarežģīja dzīvi pornolapu veidotājiem. Savukārt vēlāk kā aizsardzības ministri viņu vainoja nepietiekamā armijas nodrošinājumā un līdzekļu izšķērdēšanā.

Fon der Leiena un Latvija

Fon der Leiena Vācijas aizsardzības ministres statusā vairākkārt viesojusies arī Latvijā. Februārī savas vizītes Latvijā laikā viņa uzsvēra, ka Vācija nav aizmirsusi, kāda ir dzīve, 40 gadus dzīvojot pie PSRS austrumu robežas, un šādos brīžos ir svarīgi uzticami sabiedrotie, kuru lomu Vācija labi saprot un kā Vācijas aizsardzības ministre teica:

„Latvija ir uzticama sabiedrotā aizsardzības jautājumos un jūs varat būt droši, ka mēs arī tādi būsim. Par to, cik ļoti mēs varam paļauties uz Latviju, mēs pārliecinājāmies Afganistānā, kad bija uzbrukums mūsu konsulātam un tieši Latvijas spēki bija tie, kas glāba tā darbinieku dzīvības”.

Kā Vācijas aizsardzības ministre viņa Latvijā viesojusies arī 2015. un 2015. gadā. Pirms vairāk nekā četriem gadiem viņa savas vizītes laikā Latvijā, tiekoties ar toreizējo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, pārrunāja drošības situācija reģionā un nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa sabiedroto klātbūtni Baltijas valstīs.